cilvēki ir tādi mazi sunīši, paspēlējies satracini un viņi griežas kā vilciņi skrien un lec. paši nesaprot priecīgi vai bēdīgi.

Tādi uzlādēti atomi bez noteikta vektora, Vicina karogus, skrien virsū māšinām, skrien virsū viens otram, apķeras un nokrīt.

Un tā cik nu kuram pietiks enerģijas, citi vēl pāris nedēļas tādi nemierīgi,,, gribas izskriet 100 m bet nav kur, tikai 9. maijā var dzert un skriet, griezties kā vilciņam par neko nedomāt, bļaut un būt laimīgam