Ieraksts

klusums starp skaņuplates pusēm

15.4.13 13:12 - zudušās filmu zvaigznes

Nesen LB veikalā pirku brīnišķo kafijas liķieri "Moka", kādas 10 minūtes pirms desmitiem, lai pēc tam skrietu uz nepagurstošas ceļotājas atvadu ballīti, un man pie kases klāt pienāca meitene, kura teica - es tevi redzēju tajā filmā "Idioti"!
Tajā naktī, aizmiegot uz maza dīvāniņa, dzirdēju tobrīd skaistāko dziesmu pasaulē "Mantas" bundzinieka ģitārizpildījumā. Dziesmu par karalienes Annas nāvi. Gaidu, kad būs ierakstīta vai dzirdama koncertos.

6.3.13 16:50

asdjlkjsdflskdjsg

nekas šodien nav tik spēcīgi trāpījis pa apziņu, kā šī fotogrāfija, kas nejauši uzpeldēja internetā, lai atgādinātu man visu par dzīves jēgu.

te tā ir.



un viss it kā sarežģītais pēkšņi šķiet sīkums tā priekšā, ka tieši tā ir bijis un būs vēl.
tas, ka man sāp galva, kas notiek apmēram...nekad vai reizi gadā, un tas, ka vēl daudz teksta priekšā un es nespēju sevi salikt kopā, mūļčības tas viss.

MŪĻU. ČĪBAS.

28.2.13 14:51

Ja "Naktis" ir ziemas albums (jo apmēram VISU LAIKU ir NAKTS) un palīdzēja izdzīvot toreiz, tad pavasara albums noteikti ir "Bolderājas Dzelzceļš" - jūku prātā istabā dziedot līdzi, kamēr saule mēģina mani izspiest no telpas ar sava starojuma spiedienu. Dzeru viegli siltu pavasara mate tēju, Argentīnas daba, pasaules daba, upes ir asinsvadi, viss ir savienots, psihodēlija, nojūgties.
Un pie šitā visa ir jāstrādā, kad pašdisciplīna ir tieši 0. Gaidu tumsas iestāšanos, tad varēs atkal draudzēties ar Akadēmisko terminu datubāzi.

27.2.13 13:17

Pierakstīju sapnīti, varat palasīt un uzstādīt diagnozi: http://klab.lv/community/sapnji/112810.html

18.2.13 15:25

Lēni un pacietīgi pie manis nāk Oldfīlda "Hergest Ridge". Vismaz krievu failu glabātuvēm pretīgās organizācijas vēl nav uzklupušas. Citādi baisi paliek, ka nevar nekur atrast dažādus ierakstus, ko es gribēdams nenopirktu, jo tie ir kaut kādas nepārizdotas vienalbuma grupas saciparotie vinili.
Oldfīlds gan galīgi nav tas gadījums, kur būtu jāsūdzas par pārdošanas apjomiem un pieejamību. Spītējot naudas neesamībai, tā ir jānotriec eleganti, nevis nodzerot vai apēdot pēdējo, tāpēc nu man ir Tubular Bells platē. Par to arī otrais albums pienāktos kaut vai digitāli. Burvīgam 800MB vinilripam gan vienkārši nepietiek interneta apjoma.

Vakar laboju lentinieku un sapratu to, ko es jau sen zināju - liela daļa padomijā ražotās tehnikas ir neticams mēsls, kas uzbūvēts vienkārši drausmīgi. Skrūvēju magnetofonu un klausījos pēc kārtas plates - Oldfīldu, "Oxygene" un Sīpolus. Ko, pie velna, es daru šajā gadsimtā? Jākompensē to kaut kā, domāju par e-grāmatu lasītāju. Ir teksti, kas jāpalasa, bet datorā vienkārši riebjas.

Bet ārā snieg, sēdēju pie loga, kafijas krūze uz palodzes, atvērta grāmata. Izlasīju līdz galam Remarku. Nāve literatūrā, bet pēc tam tu aizver vākus un dzīve turpinās, sniegs snieg. Jocīgi.

7.2.13 13:42

Pierakstīju sapnīti: http://klab.lv/community/sapnji/111584.html

30.1.13 14:49

Tas labais brīdis, kad zini, ko klausīties un, vēl jo vairāk - ko klausīties pēc tam, kad būsi to noklausījies. Tie arī ir tie visstabilākie plāni, kam es sekoju. Vēl es zinu, ka rīt dzeršu un tas būs labi, un man ar šo zināšanu pietiek.

Rakstu tekstus, un riebīgi, ka no skolas un akadēmisko gadu traumām iesēdies nemotivēts riebums un nespēja neko darīt, pat ja tas ir kaut kas lielisks un pašam patīk. No tā noteikti var tikt vaļā tikai turpinot rakstīt, tas nu ir skaidrs. Jo tas viss pārvēršas nevis kaut kādā abstraktā ciparā, bet reālā šņabī lentiniekā, nē, ŠŅABĪ (haven't decided yet?). Nē, būs šņabis un lentinieks un mūzika par robotiem-alkoholiķiem, ja.
Powered by Sviesta Ciba