stopkadru stāsti
stopkadru stāsti
- [dīvainīši]
- 29.3.05 01:36
- Satikās divi dīvainīši un tika pavadīta perfekta nakts. Gandrīz klusumā. Nedaudz tālāk no pilsētas. Kailumā - bez acīmredzamām perversitātes iezīmēm - baudot pavasarīgās ziemas pieskārienu uz lieveņa pēc pirts. Puskusušais sniegs ierunājās tikai pēc soļiem. Vienīgi sarunā ar pilnmēness nakti, pēdas nedaudz sala. Un rītu atkal piesauca putni, piesedzot sauli starp priedēm virs jūras. Starp domām tika meklēti iemesli. Bet blakus bija cilvēks, kas saprata.
[03.2005.]
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 28.2.05 14:54
- norītiem smiekliem
skatieniem viegliem
mēs paejam garām
sirdspukstu varai
asinis vārās
sirsniņās vārgās
tik vien kā izskatā
mēs paliekam maldīgā
(02.2005.)
-
2 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- [skrienot pretim]
- 28.2.05 12:59
- skrienot pretim debesīm
viņš neredzēja to, kas notiek zem kājām.
un ielūza ledū.
saule bija apžilbinājusi viņa skatienu
un viss likās tik balts.
kaislīgie skūpsti bija padarījuši viņa kaklu nejūtīgu salam
un viņš vairs neteica ne vārda.
viņš mēģināja sildīt sniegu,
nemanot kā cimdi slīd ārā no rokām.
tur augšā patverties un novērot uz tavas zemes notiekošo.
nekad, nekad vairs viņš neredzēs tavu sirdspukstu vētru.
nekad vairs nedzirdēs tavu acu stāstu.
tik vien kā pilnmēness naktīs tev jābūt man tuvumā.
(02.2005.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- brutāli maigais... vējš
- 28.2.05 01:37
- man patīk kā laika apstākļi izrāda savas emocijas.
šodien vējam nerūp apkārtne.
viņš nomet debess asaras tālāk nekā tām bijis paredzēts.
nē - viņš nav glābējs.
viņš vienīgi izbļauj savas sāpes.
ieklausies!
viņš pastumj malā visu, kas lieks.
un šodien es gribu būt vējš.
brutāli maiga.
es tikai ļauju viņa asarām veldzēties savā sejā.
[02.2005.]
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- [ir jāprot sevi pārdot]
- 28.2.05 01:36
- ir jāprot sevi pārdot.
salauzti cilvēki vazājas apkārt. kritušo miljoniem...
un viņa reiz teica: "es ienīstu cilvēkus!"
saule arī mēdz būt ļauna.
cilvēki bieži saka, ka atgriezīsies, bet ļoti reti tā notiek...
urbanizācija ir mūs samaitājusi.
viens no principiem - visu vai neko.
[02.2005.]
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.1.05 12:59
- Dzīve ir kā kinofilma: jāprot atrast vajadzīgo, jāprot pareizi samontēt un izdzēst liekos kadrus.
(01.2005.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- starp mums
- 30.12.04 12:59
- Tikai starp tevi un mani pasaule šķiež savu laiku.
Tavs acu skatiens apmaldījies manā miglainajā tumsā.
Mani sirdspuksti vairs neskaita savas nodzīvotās stundas.
Tik tavs novērstais acu skatiens mani pazīst vislabāk.
Miljoniem lietus lāses [kaut tās būtu tikai manas skumjas] mani aprok arvien dziļāk.
Un tā es tevi elpoju arvien vairāk.
Neaizver acis - tu vari nokavēt savu pēdējo vilcienu uz manu sirdi.
Pagaidām salstu tavās karstajās plaukstās.
Ar tevi es dzīvoju, bez tevis - eksistēju.
(12.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- sapnis vaļējām acīm (Mazais)
- 30.12.04 12:58
- Mazais, paraustīsim laiku aiz ūsām. Izrausim pāris stundas sev. Sagaidīsim saules lēktu rasas pilienu jūrā. Mazais, nevienam neredzot ieklausīsimies vēja spēlētajā rīta sonātē. Tekelēsim pa puķu pļavām un notrauksim asaras ziediem - tik nenomaldīties Smaržu pasaulē - mums priekšā vēl citas. Mazais, padod roku - trauksimies vēja šūpolēs uz Garšas pasauli. Vissaldākie nektāri Tev. Tik uzmanies, Mazais, lai Tavi spārni nesalīp ar visu šo saldumu! Hei, Mazais, - mēs spējam lidot! Izbaudīsim miljoniem krāsu zvārgulīšu jūras krastā. Uzrāpsimies augstākajā kalnā, apciemosim sauli, sēžot viņas mīkstajā spilvenā - uz mākoņa maliņas. Neuztraucies, Mazais, mums laika vēl diezgan! Šī diena piederēs mums! Ķersim tauriņus dienas vidū un meklēsim jāņtārpiņus pievakarē.
Mazais... Mans mīļais viendienīti, mēs spējam tik daudz... šodien...
(12.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.11.04 12:58
- Cilvēks nemainās. Tiek nomainīta tikai apkārtne. Un cilvēks tai pielāgojas.
(11.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- [rudens]
- 30.10.04 12:57
- viņš atkailinājās.
ieraudzīju viņu patiesu.
viņa drēbes tika izmētātas pa visu pasauli.
augums - neaprakstāms.
viņš dejoja vienā ritmā.
kails.
kaut bija atdevis savu dzīvības eliksīru,
viņš nekautrējās turpināt.
viņš kvēloja nemirstīgā degsmē
tāpat kā toreiz, kad viņam bija viss.
tikpat cēli un aizkustinoši.
kails.
(10.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Atspulgs
- 30.10.04 12:57
- Tu manas dvēseles miers un ienaidnieks
Mans mīļākais trakums
Vakardienas elpas pieskāriens
Šodienas kritiens
Cigarešu dūmaka
Izlikšanās
Dzīves nostūris
Viņa smok
Viss, kas viņu tur pie dzīvības ir uguns
Tā pati gaisma, kas slēpjas nakts melnumā
tuneļa galā viņas aizdedzinātajā cigaretē
Mierinājums
Negulētās naktis
Viņas vēlmju piepildījums
Aktiermeistarība – viņas arods
Manis nav
Vai dzirdi?
Manis vairs nav
Esi tikai tu
Un viņas atmiņas par tevi.
(10.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.10.04 01:44
- neveiklās darbības. monotomās frāzes. un novērstais acu skatiens. mēs viens otru redzam [un tik daudz atmiņu saistās vienam ar otru], bet izliekamies nemanot. vakardienas skaistās acis šodien ir aizmiglojušās. mēs esam pārāk aizņemti katrs ar savu nopietnību. kārtējo reizi mana izlikšanās - mans lielākais ienaidnieks. smieklu deva svarīgāka [pat tad, ja tā ir tikai izlikšanās]. "Paskaties cik skaistas šodien debesis! Dzīve ir skaista šodien..."
lupatu lēveros sadilis prāts.
[10.2004.]
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.10.04 01:43
- mūžīgā nakts. pelēkās debesis - liecinājums. klusās ielas un pelēkie rēgi, kas acumirklīgi pazūd zem saviem slapjuma sargiem. vienīgi ezeri plaukst. turpat, kur pāris stundas atpakaļ bija dziļas bedres. ālinģis - bez apkārtēja sasaluma.
bezgalīgā nakts. cik tas būtu burvīgi - bez ikdienas steigas piedzīvojuma.
apturi. paturi. saturi. šodienu.
tik peļķes, pelēkās debesis, lietus smarža, klusums un miers. pārējam nav nozīmes.
šodien malnbalts.
[10.2004.]
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Atzīšanās [atceries mūsu pirmo reizi?]
- 29.10.04 01:42
- Atceries mūsu pirmo reizi?
Tas bija mūsu pirmais dzejolis. Mūsu pirmais koncerts ar skatītājiem dārzā. Mūsu pirmā bēgšana un izvairīšanās. Tā bija mūsu pirmā nomodā pavadītā nakts jūras krastā, lūkojoties uz bākām, vērojot saulrietu un sagaidot saules lēktu. tāpat klusumā pārrunājām mūsu dzīvi. Atceries kā mēs ālējāmies, skrējām, brēcām, meklējām un pakļaujoties improvizācijām ieraudzījām Rīgu no augšas. Tu biji tas, kurš mani pavedināja adrenalīna izraisošajām lietām. Tā bija pirmā reize, kad paliku pie tevis. Ar tevi es iepazinu ātrumu un brīvību vakara stundās. Tu pavēri manu skatienu mākslas pasaulei. Tas bija mūsu pirmais skūpsts ar ilgāko priekšspēli. Mēs pirmoreiz dabūjām tulznas pēc pamatīgas izmirkšanas mūsu ceļojumā. Mēs pirmoreiz pakļāvāmies svešinieku aicinājumam nopeldēties nakts vidū. Un toreiz - sauļojāmies tajā bīstamajā, aizliegtajā zonā, ar skatu pār debesīm un kalniem. Mēs izpirkām savus grēkus ar darbu. Un kā mēs dzērām to šņabi, palaižot krūzīti pa klasi. Tu biji tā, kas atzinās man mīlestībā - it kā necili, bet tik nozīmīgi. Tas žests tiko satiktai meitenei - vīna pudele, un es iemīlējos tevī tā arī nesatiekot tevi otrreiz. Mani apbūra mūsu pirmā tikšanās. tu biji tik gudrs un ievirzīji manu dzīvi pareizajās sliedēs. Mēs ļāvāmies impulsam pirmajā vakarā. Mēs toreiz klusējot gājām ap ezeru, nemaz nenojaušot, ko domā otrs. es domāju par tevi. Mēs toreiz dejojām tik kaislīgi. Mēs viens otru nesapratām - verbāli. visu izteica acu skatiens un tavas rokas. Tu pirmoreiz ieraudzīji manas asaras. Satiekot tevi, es vairāk pievērsos atšķirībām. Tā bija pirmā reize, kad kāds man iepatikās un es vēljoprojām vēlos tevi satikt.
Pirmās reizes. Nozīmīgās un skaistās. Tās nedrīkst būt vienīgās. Tās neatkārtosies. Mums būs. Jābūt... vēl daudzām pirmajām reizēm.
Viss šis teātris tika piedzīvots ar tevi. Ar katru no jums. Atsevišķi. Kopā. Tu paliksi manā sirdī arī rīt...
[10.2004.]
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Nāvessods
- 30.9.04 12:56
- Kad viņa nāk - debesis novēršas. Virs galvas viņai ir elles ugunis. Viņas vārds - pretestība, nolemtība, ļaunuma iemiesojums...
Ieslodzīt viņu šaurā, tukšā telpā bez logiem, bez gaismas, bez gaisa. Pagraba smaka veltīta viņai. Sienas dekors - viņas nagu švīkas, kas meklējušas izeju. Griesti - viņas asins šļākoņas pleķi, kas radušies no izmisuma. Grīda - asaru jūra. un mūzika būs visam pa vidu. Tā būs viņas upuru sāpes, kliedzieni, pēdējie vaidi, bailes un izmisums - visa tā pārestība, kas nāk no viņas. Tas novedīs viņu tik tālu, ka nesaprast vairs ne laiku, ne vietu, neatšķirt upurus no slepkavām. Viņa pati būs savs upuris - zemapziņa liks par to manīt. Viņas drēbes - atkailinājums. Miesa trīc. Ir pienācis gals viņas dzīvei šajā dieva pamestajā nostūrī. Viņas dvēsele pakārta goda vietā - saules pašā viducī - viskarstākajā gaišās puses punktā.
(09.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu