stopkadru stāsti
stopkadru stāsti
- pieskāriens
- 30.9.04 12:55
- vējš saules smaidam aizstumj priekšā negaisa mākoņus, lai tā netraucē un nesavaldzina vēja noskatītos upurus. viņš blandās apkārt un noglāsta lapas. kārumnieks... šī diena pieder viņam - brīvmāksliniekam. iekāre... noreibt no negaisa un pakļauties vēja šūpolēm. klusums. kaisle...
(09.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.7.04 12:55
- Uzliec savu zīmogu man uz pleca – kā apstiprinājumu tam, ka te vēl esmu.
Iekal mani važās, lai nesperu soli tālāk par šodienu.
Paslēp mani zem lielākā lietus mākoņa, lai varu izbaudīt sauli no citas puses.
(07.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Lidotājs
- 30.6.04 12:54
- Steidzies prom,
Kamēr vēl vari -
Kamēr nav sākušies
Strīdi un kari.
Visa pasaule pieder tev -
Mans lidotāj.
Izplet spārnus
Un aizsteidzies vējam pa priekšu.
Nelaid garām pasaulē
Pēdējo klīstošo smaidu,
Neļauj tam pazust aiz apvāršņa,
Jo varbūt tevi tas klusībā gaida.
(06.2004.)
-
6 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Smaids vējam
- 30.6.04 12:54
- Drūmuma pēcpusdiena -
Bez saules garantijas.
Gribas saplūst ar vēju un lietu -
Pazust negaisā,
Lai mani neviens neatrod...
Nejūties vainīgi
Kaut tā vien liekas, ka
Visas pasaules problēmas uzveltas tev.
Sajūti skumjas, bet nebaidies -
Tu neesi Dievs.
(06.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Liktens lēmēji
- 28.2.04 12:53
- Paskaties apkārt... - dīvaiņi...
Acu skatieni un smaidi svešiniekam...
Varbūt tas tur pretī sēdošais dīvainis ir tavs liktenis...
Ieklausies tajā... Atskan aicinājums...
Nav svarīgi vai pakļausies tam...
Atstāj pēdas manā vietā, lai zinu, kur iet, ja sanāks nomaldīties...
Atstāj savu smaidu atmiņā manā, kas zin' - varbūt vēl tiksimies...
Atstāj visas rūpes svešiniekam, lai acīs iemirdzas prieks...
Varbūt vēji pēdas aizpūtīs citā virzienā, bet atstāj, atstāj vienu smaidu man,
lai būtu prieks par kārtējo (iespējams) vienīgo tikšanos...
Kas ir šie vienreiz satiktie cilvēki,
kas pagriež visu tā, ka atpakaļ nevar...
Domas tikai par vakardienu un rītdienu...
(02.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Vienu vakaru satiktais (pazudušais)
- 30.1.04 12:53
- Kāpēc tādas skumjas, ja tevis nav tuvumā?
Pajautā!
Mans kuģis iebraucis miera ostā
Varbūt tādēļ es eju postā...
Kāpēc sirds raud, kad lūpas smaida?
Vai tā kādu gaida?
Tevi... pavisam noteikti tevi...
Tu... vienu vakaru satiktais
Kāpēc esi domu pavadītais?
Kāpēc mieru domām nedod?
Ja spēj, tad - piedod.
Piedod, ka uztvēru tavu acu skatienu īsto
Un liku tev manī iemīlēties - nīsti mani nīsti...
Es pieļāvu kļūdu
Bij man toreiz citu jūtu.
Es liku tev tobrīd būt tādam, kāds biji.
Es tevī iemīlējos... kad bij jau par vēlu.
...ilgas manas domas māc...
(01.2004.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Noraidījums
- 30.12.03 12:48
- Nerunā, ja vēlies, lai tevi uzklausa
Nedzer, ja vēlies aizmirsties
Neraudi, ja asaras nav īstas
Nesmejies, ja prieks ir zudis
Paklusē un iegrimsti...
Izliecies...
Kur tava maska?
Vai esi atteicies no pievelkošā skata?
Esmu savā asaru jūrā un slīkstu,
grimstu arvien dziļāk...
Vai kāds mani glābs?
Neizliecies, ja neesi aktieris.
Nemeklē mani, ja grūti tev pašam.
(12.2003.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.12.03 12:48
- iepazīt cilvēku ir tas pats, kas pazaudēt sevi...
iepazīstot kādu mainās viss (labās domas un stāsti noteikti)...
un cilvēks sāk apjēgt, kas viņš patiesībā ir...
(12.2003.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Atmiņas
- 30.12.03 12:47
- Pagriez laiku atpakaļ
par sekundi,
par daudz, daudz -
bezgalīgi.
Katrs savu likteni kaļ
nenozīmīgi
dzīvē mauc
bezcerīgi...
pagriez laiku atpakaļ,
lai sajustu to,
ko nekad neesmu jutusi,
lai atcerētos to,
kas nekad neesmu bijusi.
(12.2003.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- beztolks
- 30.11.03 12:46
- rit kārtējā beztolkā pavadītā diena
un nožēlas pilnā nakts.
divi pretstati,
bet savā ziņā tik līdzīgi.
katra tik īpaša un vienlaikus vienmuļa.
kārtējo reizi laiks skrien vēja spārniem
un acīs parādās asaras...
par neko...
par bijušo, esošo, nākošo...
(11.2003.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Standarts
- 30.9.03 12:45
- Nestandarta cilvēki. Cilvēks kā akmens, tāpat kā viņa sirds. Ne jau tāpēc, ka cietsirdīga. Tā vienkārši ir nospiesta. Izskats neatbilstošs būtībai - domām, raksturam, mūzikai, sirdsbalsij... Neatbilstoši tam, kam jābūt patiesībā. Ar cilvēkiem ir līdzīgi kā ar akmeņiem. Katrs ar kaut ko atšķiras. Ja iepatīkas - paņem, aplūko, iepazīst un kad apnīk vai kļūst par smagu - met prom. Tas tiek pārvietots. Nolikts citur, lai katrs, kurš grib, varētu skatīties uz viņu kā daļu no cilvēces. Statistika. Tās sākums. Katrs taču ir unikums - vai ne!
(09.2003.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- Ideālists
- 30.4.03 12:45
- Laiki mainās, cilvēki ap viņu arī, bet viņš ne. Viņš, kas ir pasaules naba. Dzīve ir skaista, kad to neapzinās. Apkārtējie cilvēki liekas interesantāki līdz apziņas brīdim jeb brīdim, kad cilvēks pamostas no savas ideālās pasaules.
Sapņi saplūst ar realitāti. Zūd laika un realitātes sajūta - tad, kad esmu kopā ar tevi, vai tad, kad tevis nav. Manās domās nav realitāte, nav viena konkrēta laika. Reālā dzīve pazūd. Ir pavadīts laiks, tā vietā tukšums. Mirkļi. Fragmenti. Sagriezta filma.
Izdomā nu - būt kopā ar tevi un tūlīt aizmirsties (jo tiek dzerts alus), vai vienkārši aizmirst tevi un līdz ar to kopā pavadīto laiku ar tevi... Katrā ziņā neviens no šiem variantiem nav labākais ..vai tu gribi to vai nē...
Jautājums tikai tāds vai kādreiz mēs atgriezīsimies pagātnes realitātē abi kopā, vai laikā kas tikai vēl būs.
Labi pazīstamie draugi viņam kļūst par ignora objektiem, bijušās meitenes - par paviršām paziņām. Kazanova - varbūt kāds teiks, bet nē - džentlmenis ar vai bez seksuālajām tieksmēm tā nerīkotos.
Pēc pāris mēnešiem satiekot tevi, sajūta tāda, ka nebūtu šķīrušies, pēc pāris dienām - tāda, ka nebūtu bijuši kopā... dīvaini... Varbūt tiešām esmu mainījusies, varbūt tikai mainījusies ir tava attieksme pret mani. Apkārtne maina cilvēku. Apkārtne - sabiedrība, daba un ...jā - katrs pats...
(04.2003.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 30.5.02 12:44
- Viss aizliegtais padara dzīvi krāsaināku. ...izkrāso dzīvi - bez narkotikām.
(05.2002.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- 0.0.00 00:00
- Ir divas lietas, no kā sastāv cilvēks: sirds un dvēsele. Sirds - jūtu un dzīvības simbols, dvēsele - raksturs.
(02.2002.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu
- putns
- 30.1.02 12:43
- tu aizlaidies kā brīvs putns,
pēc tam, kad biji maigi dziedājis manā būrītī.
es vēlējos tev līdzi lidot,
bet man nebija spārnu.
es lecu - no piektā stāva.
vēlējos iemācīties lidot -
bez izpletņa, bez spārniem,
bez tevis, bez nekā....
(01.2002.)
-
0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu