Idealiste

Pulkstens:	14:17
Music:	Bjork - Come To Me.

mmm, līgojos. viegli līgojos, kā ūdenzāle dzelmē.
aizvērtām acīm pieplakt kausam. Iemīlējusies un noreibusi.
labi, ka emocijas un sajūtas ir kas tāds, ko nevar atņemt, nevar iznīcināt. Tās var piedērēt arī tikai man. Man nav jāatskaitās un man nav jādalās. Iedvesamas objekts var būt avots, bet ne tvērējs.

Celties un krist. Nojukt aiz daudzuma. Ielas vidū pacelties un pakavēties.

Var sāpēt, var ilgoties, var tiekties, var piepildījumu rast. Aizvien vairāk krīt ķēdes un robežas, aizvien tuvāk un tuvāk. Un tad, kad es paņemšu visu, man bail, ka būšu sadedzinājusi un izdzērusi visu un es atkal nespēšu ieskatīties acīs, pagriezīšu muguru un aiziešu.

:|saki!|:

Pulkstens:	20:50
Music:	bet bet - vakara veejaa.

daudzi sapņi samaisījās kopā. Būtu jau tikai labi, ja sapņi. Bet viņiem pievienojas realitāte un es lasu grāmatu, kuru nepazīstu. Sajūta, ka vārdu redzi, bet saprot tikai mirklī, kad tas ir izskanējis no sapnī ielauzušās realitātes mutes.

Jēla mute ar rozā zobiem.

grobējās teikt visu, kas uz sirds. Aizmigu. Pamodos un izlasīju par spguļlatēla es un ego. Tā neesmu es. Tu neesi tu. Mēs esam citi. Sevi ieraudzīt ... nezinu, vai kādreiz varēsim. Būtu vienkārši neskatīties spogulī un domāt, ka esam uz ceļa, kas ved uz atslāņošanos, atbrivošanos, kas ļaus kļūt patiesiem un vienkāršiem. Ne-e. Nekā nebija. Spoguļu nebūs, bet būs mūsu vēlme izskatīties kaut kā. Kaut kā tā, kā paši vēlamies. Būs neapzinātas roku kustības un matu sakārtošanas, rūpes par zobiem un elpu, uztraukšanās, vai uz sejas nav kāds milzīgs kļeksis un vai drēbes pārāk ļoti nesmird. Ne-e. Mums tas vēl nesanāks. Un tam, kam sanāks, tas būs tik tālu izstumts no vides, ka viņš neeksistēs. Eksistējam tik ilgi, kamēr par mums domā. Kaut vai mēs paši.

Nez kāpēc, ir cilvēki, kuriem šķiet, ka aizmirst par sevi ir solis uz priekšu, atklāsmi, templi. Man šķiet, ka viņi ir sajaukuši vai pārspīlējuši domu.

Dzīve ir plūdums, dzīve ir pastilīns mūsu katra rokās. Ja ilgi ar to neko nedara, tā sakalst un ieņem to formu, kura tīši netīši veidojas, daudziem bezformas plastilīniem vienā katlā spaidoties. viesn iesit rievu otra sānos un veidojas labklājība un nabadzība, veiksmes un neveiksmes. Tās ir mūu sacietējušās domas, ilgas uns apņi. Jo ilgāk sastingumā, jo grūtāk masu padarīt siltu un veidojamu, jo grūtāk izrauties no ieķepušajām pārējām bezformu ķermeņiem.

Elpot ar siltu dvašu uz taviem pirkstiem un saraustīties ik mirkli, kad pirksti skar ādu.

:|saki!|:

Pulkstens:	16:46
Music:	Joe Cocker - You Are So Beautiful.

mhm
dažreiz tā gadās. Gadās, gadās, gadās. Ka ir tik daudz, ka pat elpot nav vairs ko.
Aizvērtām acīm baltā sniegā skaļā skaņā.

Iemīlēties un izmīlēt izjūtas. Sajūtu mīlestība. bez pieskārieniem, bez elpām, bez skaņas. Līdz ko pavērtās lūpas ieslīd mēle, pazūd sajūta. Iestājas kaisle ar tausti.

Būvēju māju uz gaistošiem pamatiem. ielauzās kaisle un gandrīz visu nobrucināja. visi var pieskarties ķermenim, ne visi - garam.
Dvēselīt, dvēselīt, nesastingsti.

___
tās visas ir atrunas. ticēt. noticēt. un tad vilties. Un atkal ticēt. mūžīgi tā.

:|saki!|:

Pulkstens:

18:44

te ir pārāk daudz skumju.
kā tur bija tai bezgalīgajā stāstā? Mēnesmeitiņa bija nedziedināmi slima. vai tās bija skumjas?
Skumju purvs...
un no otras puses ir tak lab. bet šīs skumjas... ai. atņem sārtumu vaigos un smacē kaklu.
vai tiešām man ir pavisam jānomet tā āda? pavsiam pavisam? bet tad jau es vairs nebūšu un. varbūt tieši tāpēc man salst? ka esmu pārāk atvērta? salst, jā.

atbilžu nav.

:|saki!|:

Pulkstens:

21:16

ir tik ljoti saapiigi, ka tad, kad esi zaudeejis visas iluuzijas un ticiibu otram, kopeejai lietai, izraadaas, ka tas otrs tevi miil. nezheeliiig, izmisiigi. taa, ka liekas, zeme zem kaajaam atveersies. bet tu staavi un nejuuti tam pretii vairs neko taadu, lai justos vienliidziigs. akmenis ir saacis ripot no kalna un atpakaljcelja nav. bet varbuut ir? liekas, ka viss ir tik tuvs un miiljsh. leikas,ka varu lidot pretii veeja spaarniem un tanii pasha abriidii apzinos, ka tie laikam tak ir tikai manai manii pashaa. shkjiet, ka sirdii ir viss, bet tomeer nav nekaa. Un es juutos vainiiga pie taa, ka vairs nejuutu, vainiiga, ka nesagaidiiju sho atziishanos. vainiiga, ka neredzeju taas acis un nesadzirdeeju vaardus, kuri bija meeghinaati teikt.

Ir tik ljoti zheel un tik ljoti saap par to, ka ir bijushas tik daudz saapes un paarpratumu, dusmu un aizvainojumu, ka tas viss ir sabojaajis iespeejamo. Ka es vairs neticu. Un man ir bail, ka pateisiibaa shobriid emsu apzinaati nosleegusies un tad, kad atmuukjeeshu sevi valjaa, buus par veelu - vinjaa buus izniikusi shii liesma, jo shobriid tak es leju ledainu uudeni tai virsuu....

Man ir TIk ljoti zheel, un es patieshaam nezinu uz kuru pusi iet...

un jaa, kas to buutu reiz domaajis, ka ES izdzisiishu, palikshu tik taala.

ar veesu praatu apdomaajot, es nebriinos, ka tagad ir taa ka air. ka es tagad esmu taa, kurai jaaluudzaas. Jo es laikam neemsu iztureejusi. Mna viss liekas nereaals. patiesiibaa es juutos slima. nespeejiiga uztvert reaalo pasauli.

:|3|: :|saki!|:

Pulkstens:

16:11

Kā lai pasaka :) Kā?
tik daudz emociju bijis un arī sāpju

...
...
...

Es zinu un jūtu, ka visas tās sāļās lāses te pat vien manī ir.
Ozolkoka durvis esmu piegrūdusi sev priekšā. (Jocīgi sanāk, - kā sev vispār var kaut ko piegrūst priekšā?)
Tad, kad vēl ļāvos, tad iekritu tumsā. Nemācēju atrast līdzsvaru un atkāpos. Darbu daudz - jāmācās, jāstrādā, jādzīvo un jāsadzīvo. Dažbrīd pārņem panika un šķiet - kāpēc, kāpēc gan manī nevarētu iemīlēties kāds miljonārs ar vislabāko sirdi pasaulē!? Cilvēks, kurš saprastu mani un pret kuru nebūtu aizdomu un šaubu tārpu ēnas.

Tie visi ir tikai sapņji, jo - ja arī uzradīsies šāds miljonārs, nekas nebūs. Pārāk liela bagāža un atbildība mani saista. Turklāt - mūzīgās ideālistes cerība uz gaismu tuneļa galā ;)

Ir jau rīts un ir gaisma. Tikai tā ir nespodra. Vēl.

:|3|: :|saki!|:

	Atpakaļ
Pulkstens:	18:17

taads kaa niknums iekshaa. nevis taads kaa, bet tieshi taa - niknums. Pret daudziem un par daudz ko. Pat par lietaam, kas var neskart mani personiski.
taada asa esmu, saak cilveeki pamaniit, bet man tas vismaz shobriid neruup. Nav man jaaliek luupaas medus smaids.
Turklaat tie ir cilveeki, kas vairaak vai mazaak manaas aciis cienju ir zaudeejushi.

Bet buus jasanjemas, nevar jau zibenjus shaudiit kaa pagadaas, taadeejaadi vairaak ljauna nodariishu sev. Jaaiemaacaas veel vairaak nenjem pieree tos, kas man sagaadaa moraalas neeertiibas. Bet ir jaauzmanaas. Nedriikst paaraak dzilji nenjemt pieree, citaadaak atapshos tik vien tad, kad no manaam emocijaam nebuus palicis paari nekas.

Nepatiik man arii tas, kas notiek tagad. paaraak daudz dusmu iekshaa. gribu iet un aiziet. atgriezties izejas punktaa.

:|1|: :|saki!|:

Pulkstens:

12:26

tagad viss ir otrādāk. Tagad viņš jūt un sevī mocās ar to, ko kādreiz lika pārdzīvot man.
Nekas tāds nav bijis ieplānots.
Viena cilvēka elpa dedzina otra pakausi.
Dažreiz liekas, ka manas domas ir pravietiskas. Un nevis tā, ka es zinu, kas būs. Bet tā, ka tas, ko es domāju, piepildās.
Ak jā, solis (soļi?) sperti pareizajā virzienā.

:|1|: :|saki!|:

Pulkstens:

12:26

:|2|: :|saki!|: