mākoņa sviesta cibiņa - Komentāri

reizi pa ilgiem laikiem pieķēros grāmatai 'pie ragiem'! šoreiz upuris - 'alķīmiķis'! šis darbiņš tiek salīdzināts ar 'mazo princi', kaut kāda līdzība jau ir, tik 'mp' vairāk liekas par to, kas ir un kas notiek, bet 'alķīmiķis' - kā vajadzētu būt!
nu tad tas, kas aizķērās aiz manas apziņas:
1. lai cilvēx dzirdētu savu sirdsbalsi, viņam vajag dzīvot ar to saskaņā, darīt to, ko patiešām grib un kas patīk! tikai tad viņš varēs saskatīt Likteņ-onkuļa (sirds?)norādītās zīmes (līdz šim domāju, ka tā ir vienkārši intuīcija, bet vai nav vienalga, kā to nosauc?) un dzīvot, vadoties pēc tām!
2. (tas, ko sapratu jau kad iesāku sekot galvenā varoņa ceļojumiem) - tu vari braukt cik tālu gribi, meklēt laimi ellē ratā prom no mājām, tāpat beigās izrādīsies, ka tas, ko tu meklē ir tev zem deguna!
3. reizēm vērtīgāks par pašu mērķi ir ceļš uz to (ak, ja viņš nebūtu vismaz ērkškiem klāts...)!
4. stulbums, bet vēl viena lieta, (ko vismazāk cerēju sastapt šajā grāmatā), ir vitāli nepieciešamā vajadzība izdalīt prioritātes - 'nest karotītē 2 pilienus eļļas un neaizmirst, ka tas ir tikai viens no uzdevumiem'!
5. ar-vien-vārd-sakot - galvenais ir dzīvot harmonijā ar sevi!
nu lūk, dikti jau gudri un pareizi, bet cik cilvēku aiziet pa pieskari meklējot to savu sirdsbalsi un harmoniju?! un ja nu kādam ir sirdslieta nedarīt neko? vai tad viņš mūsu pasaulītē varēs tā mierīgi izdzīvot nedarot neko?
bet no otras puses - 100% ticu, ka 'ja tu ej pareizo ceļu, visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu'! līdz šim domāju, ka tā ir haļava, bet laikam jau tomēr Liktenis!