mākoņa sviesta cibiņa - Komentāri

esmu kā tāds 78.gada žigulis - sīksts, maita. izturēju savu baiso nakti godam.
ārā ir nenormāli auksts.
man pašai liekas, ka esmu iznesusi vai visu pasauli uz saviem ne-tik-trauslajiem pleciem.
man šausmonīgi nosala ausis.
braucienam ar pirmo mikriņu mājās ir milzīgs mīnuss - tajā iekšā nav diezko siltāk kā ārā.
manas rokas ir stīvas no sala.
naktī nemaz tā negribas ēst, kā likās.
kājas ir gluži nejūtīgas.
nekas, nebūs nākamnedēļ jāpērk ņamma darbam.
mans degungals ir zili lillā.
un vēl man ir debešķīgi auskariņi ar delfīnu un sarkanu akmentiņu.
man pat skropstas ir nosalušas.
karsta tēja silda ātri un garšīgi.
man ir arī mazliet bēdīgi, bet norakstīšu to uz miega trūkumu.
karstā tēja ietina manas smadzenes un citus dzīvībai nepieciešamos orgānus vatē.
man ir arī skumīgi. un auksti. tikai nu vairs ne fiziski.
riskēšu totāli nojaukt savu diennakti. eju gulēt.

p.s. paldies visiem, kas sūtīja sms, meilus, zvanīja un visādi citādi neļāva man dabūt klaviatūras nospiedumus uz vaiga.
p.p.s. shorīt pie savas mājas ieraudzīju divus sētniekus. es zināju, ka eiropa ienesīs arī manā pelēkajā dzīvē dazhas pārmaiņas, bet kas to būtu domājis, ka tik kardinālas??!!!
p.p.p.s. man nedubultojas.

[upd] ierosinājumu nebūs.