reiz, sen senos laikos, bij tāda mācība kā mājturība! Tur nu čakli apguvām visu nepieciešamo, lai godam varētu saukties par īstu padomju sievieti - cept, šūt, tamborēt visādas [beep], pīt prievītes (ārkārtīgi lietderīgi, starp citu, ja ņem vērā, ka prievīti nēsāt bija grēks) un, protams, adīt zeķes! tas nu bija kronis visam! standartsituācija: "vot šiten esi sadarījusi kaut ko nepareizi, ārdi ka nu visu ārā un sāc no sākuma!"
protams, es tā nedarīju!
galubeigās - neviens jau nepamanīs, ka tur ir kāda maza neprecizitāte! nu labi, divas mazas neprecizitātes...trīs... vai tad jūs, ieraugot kādam kājās vilnas zeķes, pētat, vai visi valdziņi ir pareizi? pfff!
bet kļūdiņas tur bija!
un es tozināju!
nekāda gandarījuma par paveikto!
absolūta nulle!
un tas, ka bija apziņa, ka to taču varēja labot, darīja to visu vēl nepatīkamāku...Oma: apmulsis Skan: procesora šņākoņa |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
