|
Ikdienā varu klausīties visneiedomājamāko rosolu, bet vienīgais, kas Patiesi Spēj Paraut Jumtu ir Ziema. Zinu, ka mūždien dziedu odas pavasarim, bet, ja runājam par gadalaiku izvēli no tiem, ko piedāvā Vivaldi, tad tikai lauskis. Tad Bolero. (Kaut kas gan man šajā konkrētajā nepatīk, pārāk pufīgs kaut kāds, bet slinkums meklēt ko labāku.) Un neaizmirsīsim Près des remparts de Séville. Nav pierasts lūkoties uz skaistu Karmenu. Pēdējais, ko atceros no LNO, maķenīt tukla Karmena un Hosē, kurš pie labākās gribas nevarētu būt dragūns, ja nu vienīgi pensionēts līķu mazgātājs. Nemaz nerunājot par patuklās Karmenas noduršanu. (Vai man bija jābrīdina par spoileri?)
Nu un tas, ka es esmu pievērsusies klasikai, varētu nozīmēt tikai to, ka neatgriezeniskie nervu šūnu noārdīšanās procesi ir pašā plaukumā. |