| 9. Septembris 2010 |
| Mirror, mirror, on the wall | 23:03 |
|---|
|
Šodien darbā bija fiksi, fiksi "jānokrāso svilpīte". Nu tā, ka nav laika līdz dāmu istabai un atpakaļ.
Kopš man ir divas meitas, spogulīšu man nav kā sugas.
Monitorus ir iesākuši taisīt kaut kādus matētus, telefons nobāzts somā... Tā nu es lieliem triepieniem smērēju spīdumu un pie sevis ķiķinu - vajadzētu gan kādam ienākt kabinetā - stāv ļ.cien.galvenā un krāso lūpas skatoties kalkulatorā....
Tomēr mīļāk varētu izskatīties gaļas pārdevēja, kas krāso lūpas veroties kārtīgā gaļas nazī.
P.S. Tas viss nozīmē ne vien to, ka es izdzīvošu arī tad, kad ķīnieši nāks pie varas, bet arī to, ka atkal strādāju.
Nu tobiš nevis atkal strādāju, bet atkal esmu darba attiecībās. Strādāt neesmu pārtraukusi ne mirkli.
P.P.S. Savukārt absolūtu svētlaimi izjutu kaut kad augusta beigās. Ar ceturto reizi esmu nolikusi nolāpīto auditu. Nē nu god'-diev'-vārds noliku! Vecais teica, lai es iedzeru vēsu ūdentiņu pirms braukt uz darbu. Cilvēki nesapratīšot. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
