|
Šodien paskraidīju pa pilsētu māmulītei meklējot audumus, līmaudumus un tamlīdzīgus loriņus.
Mazākā bēda, ka es no tā visa ne velna nejēdzu - zināt nekad nav bijis obligāti pie nosacījuma, ja ir nauda.
Bet tās tirdzniecības vietas!!! Mums nav vienas skroderu mekas, kur piecos stāvos pāris stundas vazājoties un dzerot kafiju var sapirkt gadam nepieciešamo. Mums ir pa pilsētu izkaisīti mazmazītiņi veikaliņi, pagrabiņi, šķērsieliņas un vārtu rūmes.
Audumu veikalam 2x pagāju garām, kamēr beigās karājoties telefonā ar mā to atradu. Otro veikalu atradu veiksmīgi pēc norādēm, bet lai dies' nogrābstās, ja es tur kādreiz ietu no laba prāta. Kādas mazas ieliņas vārtrūmē, aizdomīga paskata pagrabā, aiz divām durvīm. Jei bogu nepameta sajūta, ka eju iepirkt metamfetamīnu un mazmazītiņus plastikāta maisiņus. Un pamatīgākais šoks bija, kad nokāpjot lejā, tur valdīja dzīva rosība!
Vajadzētu uzprasīt mā, kā viņi uzzina par konkrētām tirdzniecības vietām, bet man bail, ka atbilde varētu maksāt dzīvību!
Krišnas un septītās dienas adventisti stāv jautrā bariņā pie ratiem, skroderos ir spēks! |
