|
Pēc 4 mēnešu nēsāšanas, beidzot savus akmeņus varu nevērīgi nomest skapītī pie sienas.
Tā kā ir lietas, kuras jānēsā 9 mēnešus un pēc tam nav opcija "Ielikt kuļķenē un nolikt sekcijā aiz stikla", tad uz varoņa statusu nemaz nepretendēju.
Pasākums man kopumā (sākot ar pirmo vizināšanos ar ātrajiem) ir izmaksājis ~300Ls, valstij vēl divtik un man ir nelabas aizdomas, ka If'ā labāk vairs nedrošinieties.
Par linezeru neko sliktu teikt nevaru - dirnot uz lodžijas, rijot plaušās sila gaisu un klausoties putnu treļļus gandrīz nosvilināju ģīmi.
Savukārt process kā tāds tomēr spocīgs.
Kad uzņemšanā tante lika mērīt temperatūru un spiedienu, tas likās pats par sevi saprotams. Kad nākamā lika svērties arī vēl nepretojos. Bet kad šī metās mērīt man apkārtmēru un AUGUMU, es sāku tramīgi skatīties apkārt pēc koku un drapējumu paraugu grāmatām... To izvēli laikam pieņemts atstāt radu un valsts ziņā. Ārkārtīgi nepraktiski! Labā ziņa - kopš pēdējo reizi esmu mērīta, esmu paaugusies par 2cm.
Faktiski jau badināšanai es biju morāli nobriedusi. Nekādas ekspektācijas par Laventa palātu nebiju lolojusi. Bet tam, ka mani kā tādu no cirka izmukušu begemotu trīs dienas intensīvi zāļos, es gan nebiju gatava.
Mulenrūžā bija tāds kolorīts tēls - Argentīnietis, kurš jebkurā brīdī (parasti, protams, visnepiemērotākajā) varēja pilnībā atslēgties uz neprognozējami ilgu laiku. Tam noteikti tajās dienās taisīja žultspūšļa laparaskopisku izgriešanu. Vēl pāris dienas pēc izrakstīšanās no manis neatstājās sajūta, ka ik pa brīdim laiks uztaisa izklupienu. Nemaz nerunājot par krāsainiem sapņiem un vīzijām.
Bet nu šķiet, ka viss ir garām.
Džeks gaismu tuneļa galā esot izslēdzis. Krīze. Tā kā par to neko nezinu stāstīt.Skan: Jay-Z - Hard Knock Life (1998) |
