|
"Tas ir kā braukt ar riteni - vienreiz iemācies, tas būs uz mūžu!"
Lieku izmežģīto roku uz sadauzītā krūšu kurvja - KLAJI MELI!!!
Tas ir veloindustrijas izdomāts mīts, lai tādi kā es nebaidītos pirkt riteni.
Esmu tagad šāda skaistuļa īpašniece:
Mans pirmais un vienīgais ritenis ir bijis škoļņiks, tāpēc es domāju, ka man nav jāizplūst skaidrojumos par manu pieredzi...
Jāatzīst, uz slidām pēc 20 gadiem bija vieglāk uzkāpt. Pirmkārt jau slidas neviens m*ka nav uzdrošinājies modernizēt.
Nu kā gan es varēju zināt, ka pagriežot pedāļus uz atpakaļu, tie arī GRIEZĪSIES ATPAKAĻ nevis bremzēs?! Tā es tiku pie sagrūstas rokas un asiņaina ceļa.
Otrkārt - ātrumi. "Kad minies kalnā, nomaini ātrumu, būs vieglāk mīties!". Nu feini, nu! Tā es dabūju stūri krūšukurvī. Pateikt, "kalnā nomaini uz MAZĀKU ātrumu" nevarēja, ja?
Katrā gadījumā man neviens vairs neprasa, kāpēc es kategoriski atteicos veikalā izmēģināt riteni.
Es, protams, plinti krūmos nemetīšu, un iešu atkal, bet šoreiz sagaidīšu tumsiņu... |
