|
Sajutos šodien kā tāds siksspārnis...
Mīļie radiņi manai pēkšņai savecēšanai par godu iedāvināja man šādu skaistuli:
Neba jau no brīva prāta. Nu jau ceturtais mēnesis kā diendienā stumdu mazo kundzīti pa pagastu, lai šī var izgulēties svaigā gaisā. Peizāža vienmuļa, maršrutu maz, bezgalīga garlaicība... Tā radās ideja par mp3.
Bet pagasts jau man nav šāds tāds. Ietves ir ieprojektētas pilnīgi visā ciemā. Šur tur pat izbūvētas. Bet vienošanās par to, kuram tās abas būtu jātīra, acīmredzot nav panākta. Tātad visa jauno māmiņu armāda stumdās tāpat pa ielām. Un tas vēl nav viss! Te nedzīvo bailīgie un paranoidālie - bremžu pedāļi un pagriezienu slēdži ir nodoti na zapčasķi. Pa minētajiem 3 mēnešiem jau biju piešāvusies ar muguras smadzenēm sajust, kad kāds spēkrats no muguras pielavās vai griežas ārā no kāda sānceļa, un nolīst tai vietā, kur būtu jābūt ietvei vai vismaz apstāties.
Šodien pārlaimīga ar jaunieguvumu ausīs konstatēju, ka pastaiga ir stipri vien patīkamāka, bet esmu kļuvusi par pieminēto siksspārni, kurš ik pa brīdim ieteš kādā kokā un šķendējas, ka nositīsies reiz ar to pleijeri...Skan: Igo - [Tris Dienas #03] Ja ta nav |
