|
Ģimeni pārņēmušas lomkas. Kuram pēc žibulēšanas, kuram pēc klusuma un miera, kuram vienkārši action.
Tādēļ pēc darba dienas kūlāmies aš trīsarpus stundas uz Vasaras Rezidenci. Neskatoties uz to, ka radiņi brauca un bišķi pakurināja pirms mūsu ierašanās, mūs sagaidīja 8 grādi un milzīgs, nobarojies peles kungs, kurš novēlās no krāsnaugšas pilnīgā izbīlī, ka mēs ATKAL esam atkūlušies. Pret peles kungu tiek plānots genocīds. Tā kā viņš ar savu saimi ir apgrauzis pat manu pannas lāpstiņu, piederumu trauciņam blakus stāv vien izteiksmīga skaidu čupa, mans mērs nu reiz ir pilns.
Šo dienu visizsmeļošāk raksturo jēdziens "Stulbie pilsētnieki".
Dienas plāns visnotaļ vienkāršs - no rīta pamakšķerējam, paslidojam, pēc tam iztīram krastmalu no brikšņiem, vakarā pirts.
Ezeru klāj diezgan bieza leduskārta, bet to savukārt klāj maķenīt plānāka ūdens kārta. Bet tas jau nespēj traucēt cilvēkus, kuri ir izslāpuši aktīvas atpūtas. Lai vai kā, pēc piecu minūšu slidošanas, mani tomēr pārņem doma, ka pavasarī uzpeldēšu ar visām slidām. Nolemjam makšķerēt. Izlienot no niedru aizsega, izrādās ir sacēlies tāds vējš, ka tam, kur esmu nolēmusi iet, nav nekādas nozīmes. Tu stāvi uz gluma ledus, vējš uzpūš jaku kā buru un tu lēnām slīdi... Tā mēs tikām pie atbildes uz jautājumu - kāpēc šodien neviens nesēž uz ledus?!
Atzinuši savu sakāvi, bruņojušies ar motorzāģi, cirvi un darba cimdiem aizlikāmies tīrīt krastmalu. Krastmala ir kādi 100 metri mērenu brikšņu un veca zaru kaudze. Pēc trīs stundām žļarkstošām drēbēm, vēja sapūstiem vaigiem, ik pa brīdim žēli atskatoties uz iztīrītajiem pieciem metriem, slīdējām uz mājām.
Tagad, pēc pirts, sēžot un sūcot vēsu aliņu, ir sajūta, ka esam kļuvuši krietni vien gudrāki. Nekādu plānu uz rītdienu. |
