|
jebšu nacionālās gada pārskata sastādīšanas īpatnības.
1.Nedēļa. Skaiti un dali, reizini un atņem, ar darbīgu sparu atbildi uz neskaitāmiem telefona zvaniem, izmet pa jokam kolēģiem. Ķermenis sajūt patīkamu nogurumu. Sāc pastiprināti pļumpēt kafiju.
2.Nedēļa. Bez kafijas tasītes neveras acis . Tu nīgri lūri uz zvanošu telefonu un domās apceri zvanītāju. Ar kolēģiem runā vien "par lietu" . Organisms sāk zīmēt transparentus pret miega aizstāšanu ar kafiju. Uzzīmē galvassāpes.
3.Nedēļa. Bez kafijas tasītes un irfēna nevari saprast, kāpēc esi ieradies darbā. Kalkulatoram kāds pārlicis pogas. Katru, kas ar "Klau!" uz lūpām ver durvis , tu uzlūko tā, ka viņš ar "ko gan es te gribēju?" no tās pašas puses arī aizver. Organisms uzzīmē krāšņus neirotiskus izsitumus uz sejas.
4. Nedēļa.Bez kafijas tasītes, irfēna un klaritīna devas neizskaties pēc šīs zemes radījuma. Kāds sadūšojas ienākt kabinetā tikai, ja galīgi spiedīga lieta. Katram otrajam zvanītājam atbildi "Nē, viņa ir izgājusi!". Kolēģi saņem vien lakoniskus rīkojumus. Centies meilus nerakstīt, tā kā adresāti uzjautrinās par gramatikas kļūdām un pusdomā aprautiem teikumiem.Organisms perina sabotāžu. Pasaka nē! irfēnam.
5.Nedēļa. Tasīte kafijas, klaritīns un irfēns ir vairāk ieradums kā jēga.Tu pieņem kolēģa piedāvāto nealgīnu. Aiz pateicības uzsit klačiņu pie otrās kafijas tasītes. Kabinetā pa laikam ienāk vien bezbailīgais šefs. Telefons klusē. Organisms nesnauž. Top atmiņas zudumi.
6.Nedēļa. Bez divām kafijas tasītēm, nealgīna un klaritīna, nespēj orientēties desktopā. Ko šefs gribēja esi aizmirsis pirms viņš paspēj iziet pa durvīm. Telefonu izmanto, lai pārzvanītu un noskaidrotu, kas bija tas, kāpēc viņš bija ienācis. Termiņi sāk spiest. Katru, kurš iesaka mest mieru un izgulēties, iesvēti ne gluži bruņinieku kārtā. Organisms rīko manefestu. Uzstājas kuņģis ar lekciju par veselīgu uzturu un acis uzliek moratoriju 14h darbdienai.
7. Nedēļa. Viens parastais rīta komplekts + galva zem krāna+ tūbiņa aktimeļa. Šefs sāk izrādīt iejūtības pazīmes (a ļa ellē sasalst katli). Lieldienas pavadi šūpojoties biroja krēslā. Vainas sajūta pret ģimeni aizdzen no darba pirms saule vēl norietējusi. Iebrauc veikalā iegādāties visu ko, ar ko varētu uzpirkt novārtā pamestu ģimeni. Olas neiztur izkrāmēšanu no maisa un vienmērīgi noklāj virtuves laminātu, nosūti nešķīstu lāstu kārtu pār ražotājiem, kas nevar tik vien kā izdomāt tādas kastītes, kas neatveras kritiena laikā. Pazvani mātei, lai noskaidrotu, vai nepilnos trīsdesmit var piemesties parkinsons. Nodārd "Ej gulēt, parkinson!!!". Pazvani ģimenei, lai nopērk olas un klausi mammu.
8.nedēļa. Klusums pirms vētras. Iesniegti "uzmetumi", tagad atliek gaidīt. Aizgulies. Katru rītu. Organisms, panācis savu, sapinas meistarībā un roku trīce, galvassāpes, redzes traucējumi un atmiņas zudumi parādās un pazūd kā mirgojošas lampiņas citplanētiešu kosmosa kuģa panelī. Konstatē, ka ārā ir pavasaris. Aizej piecos no darba un galvā skan "One small step for man...". |
