| 16. Septembris 2007 - 09:28 |
---|
Akdies, vecā indētāja, speciāli ienācu apskatīties, vai ta nu nebūsi neviena vārda teikusi par OKSFORDU!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Lielāka pačota par studēšanu vēršu braslā laikam nav iespējams iedomāties. Zini, kā es par to uzzināju? (Resp., ka esi pieteikusies un uzņemta). Vakar braucu uz savu faķi. Lekcijas sākās deviņos, es izbraucu pārāk laicīgi un Rīgā biju astoņos. Tad nu iebraucu pačurāt pie māmuļas, un abas ar omi mani 10 minūšu laikā paspēja izlamāt par jūrascūku (jo, redzi, normāli ir ienīst dzīvniekus. Ņemt mājās dzīvniekus ir nenormāli), par to, ka Ralfs tik tievs (un tas viss - ģimenē, kur 100% visi mokās ar iedzimtību un lieko svaru), un par to, ka es studēju TIKAI TAGAD, LAI GAN NESE JAU STUDĒ OKSFORDĀ!!!! Mūsu sievieškārtas senčiem piemīt apbrīnojamas spējas uzslavu pasniegt kā pārmetumu un nosodījumu. Viņas nespēj man ļaut vienkārši priecāties par Taviem sasniegumiem, jo par katru cenu ir jāiebāž acīs, ka es neesmu tik laba un tik daudz sasniegusi. (Varu derēt, ka Tevi piļī tieši tāpat, tikai par citām lietām). Vienā brīdī gribētos viņām iegrūst kādu grāmatiņu par uzslavu nozīmi vēlamas uzvedības veicināšanā. Kritika noved tikai pie tā, ka kādu laiku negribēsies tur rādīties.
Bet es tiešām no visas sirds priecājos par Tevi, man nekad nav bijis šaubu, ka Tu esi malacis.
|