Nu, ko, čabulīši.
Been there, done that.
Nezinu gan, cik būšu saņēmusi par savu
fikso diplomdarbu un vēl fiksāko runu, bet šķiet, ka tas nu ir beidzies.
Apbrīnojama iestāde. Tur pat visi komisijas locekļi netur par vajadzīgu ierasties uz diplomdarbu prezentāciju noklausīšanos. Viens nolasa rīkojumu par komisijas sastāvu, kurā ir aš septiņi gabali locekļu, un tu redzi pretim četrus intelektuāļus, kuri nespēj pat tās piecas minūtes, kamēr es runāju, nesarunāties savā starpā. Un tad, seko jautājumi pēc "būtības", kad tu, cilvēk, nesaproti, ko no tevis grib un kāds tam sakars ar tavu darbu...
Traģiski, biju nodomājusi nākamgad turpināt ceļu uz izglītības smailēm, bet nu sāku šaubīties.
BET!
Man vairs nav NEKĀ, kas nospiestu dvēseli, - apmēram 13 gada pārskati ir salikti, prakse uzrakstīta, aizstāvēta, diplomdarbs uzrakstīts, aizstāvēts (ceru).
Esmu mājās viena un tāda būšu arī rīt. Two days of peace and
Puzzle Quest!Īhāāāā![upd] Ak, jā! Protams lielais paldies visiem, kas turēja īkšķus! Ja nu kāds tomēr to darīja...