mākoņa sviesta cibiņa - Komentāri

Tekstu "Es mīlu šo gadsimtu!" esmu rakstījusi tik bieži, ka tas kļūs par manu dzīves moto!

Pat ieejot internetbankā man pretim smaida puķe ar suminājumiem, nemaz nerunājot par visādiem oranžajiem portāliem, kas vienkārši ir glābiņš visiem aizmāršīgajiem un slinkajiem.
Palasot cita "dienasgrāmatu" ieraugi sev veltītu pojeni :)
Pa e-pastu atnāk adrese ar norādi, kur es varu apskatīties savu super-puper animēto kartiņu.
Sms, telefonzvani, komentāri blogā...
Darbdiena kaķim zem astes, toties jūtos kā pasaules naba :)

Ja to visu pārfrāzētu uz gadiem 50 atpakaļ, vienīgais, kas paliktu nemainīgs - ziedi no vadības :) Lai gan visticamāk, ka tās būtu stikla kastēs ar svecīti iekšā glabātas tulpes vai koši sarkanas neļķes. Tagad tas ir metru augsts dzeltens pušķis ar taurentiņiem, lilijām, rozēm un nenosakāmas izcelsmes bambusam līdzīgu izaugumu kā mugurkaulu tam visam. (Man gan zvērēja, ka tam ar bambuss 2006 nav nekāda sakara...)

Iedomājies, padomju cilvēka dzimšanas dienu:
- atnāk vēstule ar adresi, kur viņš var redzēt savu apsveikumu, teiksim kustīgās neona gaismās izlikts "Orbītas" vietā;
- ieej bankā, bet tur pretim nāk smaidošs baņķieris un pasniedz ziedus;
- iezodzies svešā dienasgrāmatā, a tur ielīmēts tev veltīts apsveikums;
- vēl labāk, ja atver SAVU dienasgrāmatu, bet tur ierakstīts apsveikums :)))
- saņem vēstuli no entos gadus neredzētiem cilvēkiem, kuri nemaz nevar zināt tavu adresi;
- tev uz darbu piesaka tālsarunu no cita Latvijas gala, lai tevi apsveiktu;
- saņem telegrammu no draugiem, kurus tāpat drīzumā satiksi.

Visas iespējas tikt pie jaunas pidžammas un gultasvietas paranoidālo nodaļā :)))

Tāpēc - like i said - es mīlu šo gadu simteni!
Faktiski šodien arī visu pasauli :)

P.S. Man tagad ir numismāta grāmatiņa ar divām monētām iekšā - 1924.gada Latvijas latu:

un desmit gadus vecāku Krievijas kapeiku
.
Vērtība jau nekāda dižā, bet tomēr manā absolūti bezvērtīgajā 23 valstu monētu kolekcijā tās būs pērles :)