dzīves-jēga[!!!] Tev tāda ir[?]

dzīves-jēga[!!!] Tev tāda ir[?] - 8. Februāris 2007

Februāris 2007


	1


	2


	3


	4


	5


	6


	7


	8


	9


	10


	11


	12


	13


	14


	15


	16


	17


	18


	19


	20


	21


	22


	23


	24


	25


	26


	27


	28

8. Februāris 2007

	Ceturtdiena, 8. Februāris 2007 22:34

piedod - lai cik sekli izklausās.

Linda!

Es atzīšos - es bieži strīdējos ar vienu no savām labākajām draudzenēm. Sāksim jau ar to, ka es domāju, ka tas ir ļoti labi. Riskanti, bet dažreiz ja tu kādu ļoti, ļoti mīli tu viņam nevari nekad pateikt to ko domā - tikai strīdos tu to vari izdarīt. Tā man bija ar meiteni S. Es viņu ļoti mīlēju, kā draudzeni. Man nepatika ka viņa ar kādu citu meiteni draudzējās tā kā ar mani /protams mazāk, bet tomēr.../ Un saka kā greizsirdība rodoties no nedrošības. Tā bija man. Es viņu tik ļoti baidījos pazaudēt. Tik ļōti, ka vienmēr iebildu. Un biju strīdu izraisītāja. /LKM/ Bet es viņu mīlēju un vienkārši tā sanāca. Manas emōcijas un manas jūtas. Manas bailes, sāpes un greizsirdība. Jā - beigās es viņu zaudēju. Morāle - dēļ mīlestības pret draugu kā tādu, nākas zaudēt. Es neceru, ka kādreiz viņu atgūšu kā labāko draudzeni. Neceru, ka viņa man kādreiz piedos pa īstam. Patreiz liekas, ka viņa ir piedevusi. Bet tā tikai tīri lai nebūtu nesaskaņas vai kautkas tamlīdzīgs. Bet nevar jau piedod visu. Es biju divkose. Un man bija šausmīgi sirdapziņas pārmetumi. To meiteni S arī daudzi citi sāpināja. Vienkārši tāpēc, ka viņa nebija tāda pati KĀ REDZ VISI. Man sāpēja. Un es arī nebiju satikusi tik stipru cilvēku. Vispār man tas daudz ko iemācīja. Tu laikam nezini, kā ir ja neviens ar tevi nerunā. Bet divas labākās draudzenes vienas pašas turas kopā un klausās, kā citi viņas noniecina. Sāpīgi un emocionāli grūti. Tā bija tāda viena lieta ko mēs kopā izturējām un vispār izdarījām. Bet nu jau pagājis gandrīz gads un es zaudēju viņu. Manu labāko draudzeni vispār, kāda vien bija. Zini jau laikam kā ir kādu cilvēku ko mīli zaudēt vai ne? Bet tas bija savādāk. Tas bija draugs. Bet nu ar visu šo putru es gribēju pateikt, ka tas ir kā Baiļu Faktora uzdevums. Zaudēt sev mīļu cilvēku. Un es negribu zaudēt otreiz kādu ko es ļoti mīlu. ĻOTI. Es negribu zaudēt arī tevi. Tu pat nenojaut cik ļoti daudz man esi devusi un cik daudz es no tevis esmu ņēmusi. Tik reti var sastapt kādu tik uzticamu cilvēku. /;(*/ Es raudu. Tici tu vai nē. Man sāp. Es negribu negribu negribu tevi nekad pazaudēt. Man ir vienalga, ka šoreiz es nebiju vainīga. Kā jau mēs runājām. Bet es varu uzvelties visu vainu. Es vari jebko izdarīt tikai lūdzu neliec man zaudēt tevi /;((((((((/ Tu esi vienīgā mana draudzene, kam var uzticēties. Vienīgā kuru es tik ļoti mīlu. Tas bija stulbs pārpratums. Bet kā arī artūrs teica - tās būtu LAIMES beigas. Mums vnm ir bijis tik jautri. Es tgd raudu un smaidu atceroties mūsu jauno gadu un visi pārējo ;(( Tu esi vienīgā kurā pacentās man palīdzēt un kura man tiešām jautāja KĀ IET?!!! līdz dabūja atbildi. Es tevi tik ļoti mīlu. Ietu ar tevi kvai līdz pasaules malai. Bet neliec man zaudēt otreiz kādu tik ļoti mīļu cilvēku. Jo vecais cilvēks vairs nenāks. Man nebūs kam pateikt - mīlu tevi. nebūs kam pateikt - paldies ka man esi! <3

ES RAKSTĪJU NO VISAS SIRDS.
SĀKU PAR RAUDĀT DĒĻ IEPRIEKŠĒJĀ ZAUDĒJUMA.

iepriekšējā draudzene man ir laba draudzene taču viņai es riebjos.
ir lietas ko jūt - vienk.
un es neceru uz viņas līdzjūtību un palīdzību, jo zini.
datora otrā galā kāds vienk. pasmiesies.
btv man ir vienalga.

galvenais, ka man esi tu.
;(*

Garastāvoklis::

;((
Mūzika: every time we touch ;(

	Ceturtdiena, 8. Februāris 2007 22:55

zac zat šit.

nu tas ir vienkārši lolisms~

sorry, bet man saka, ka klabēs ciet manu klabi, jo neesmu apstiprinājusi e-pastu!

ja njipoņil!

es taču visu izdarīju pareizi! /:D/

bet jūsu tizlā apstipr. vēstule nenāk~

ko man darīt?

ieHAKOT jūsu klabē un atsūtīt to sev?

HVZ k o m a n d a r ī t!

es moš esmu izmismā!!!

man arī ir jūtas /:D/

es negribu lai manu klabi paņem un vnk aizklapē!

moš vēl pasakiet man BAI BAI?

help mī.
aim in trabl.

~GODĪGI SAKOT ESMU VĪLUSIES~

čo jūs tā?

/atā/

jā laikam uz visiem laikiem :D

	Ceturtdiena, 8. Februāris 2007 23:32

zaudētā cerībiņa

Sveiki.

Man ir sajūta, ka laimīga vairs nesajutīšos nekad.
Šodien pirms stundas bija vēl cerība. Viens koments visu izmainīja.
Es nezaudēju neko. Bet gan drīzāk neredzēju to NEKO. Es domāju, ka mans ideāls ir IDEĀLS.
Bet atkal nākas kļūdīties. Nekad vairs nesajūtīšu kas ir siltums, saule un patvērums. Redzēšu tikai mākoņus, tumsu un aukstumu. Bet es nebūšu viena - ar mani būs sāpes un liela vilšanās. Otreiz izjust to pašu ko jau esmu izjutusi ir šausmīgi. Bet nē. Toreiz es zināju, ka vismaz tam cilvēkam ko zaudēju biju patvērums un mīļums. Šoreiz bija tā ka nebiju nekas. Tikai cilvēks ko var pasūtīt. Izklausās no malas smieklīgi bet es saku - atā draudzība. Sveika vientulība. Atkal. Un šoreiz neviens cilvēks nevarēs palīdzēt...

</3

;(

uzspied šeit un tu mirsi pēc 7 dienām (!!!) :D