zaudētā cerībiņa

Sveiki.

Man ir sajūta, ka laimīga vairs nesajutīšos nekad.
Šodien pirms stundas bija vēl cerība. Viens koments visu izmainīja.
Es nezaudēju neko. Bet gan drīzāk neredzēju to NEKO. Es domāju, ka mans ideāls ir IDEĀLS.
Bet atkal nākas kļūdīties. Nekad vairs nesajūtīšu kas ir siltums, saule un patvērums. Redzēšu tikai mākoņus, tumsu un aukstumu. Bet es nebūšu viena - ar mani būs sāpes un liela vilšanās. Otreiz izjust to pašu ko jau esmu izjutusi ir šausmīgi. Bet nē. Toreiz es zināju, ka vismaz tam cilvēkam ko zaudēju biju patvērums un mīļums. Šoreiz bija tā ka nebiju nekas. Tikai cilvēks ko var pasūtīt. Izklausās no malas smieklīgi bet es saku - atā draudzība. Sveika vientulība. Atkal. Un šoreiz neviens cilvēks nevarēs palīdzēt...




</3




;(