Bija taa viena vasara, kad es daudz laika pavadiijo kopaa ar L. Es jau gribeeju gan, lai starp mums kaut kas buutu, bet dos tev cuukai apelsiinus, tak nejau par to staasts. Vinjsh bija shkjiiries no sievas un par to nekad nerunaaja, tikai vienu vakaru tempjot viskiju pie vinja. Bet staasts ir luuk par ko - cilveeki neprot shkjirties. Katru reizi, kad dzirdu kaadu shkjirshanaas staastu vai arii mani pashu pamet, es atceros L., kad vinjsh zvaniija sievai, lai kaut kaadas tur gjeelas kaartotu. Un pirmais, ko vinjsh pajautaaja, bija, kaa vinjai iet, vai viss ok. Ir vienmeer kaads svariigs iemesls buut kopaa un tikpat svariigs iemesls shkjirties un ja ir bijis par ko otru cieniit un miileet, tas nekur nepazuud, kad nolemj paartraukt nevajadziigu kontaktu. Tik daudz par viirieshiem un 'vechiem'.