Pag, vai tas, ka es esmu pieaudzis cilvēks un man nekāda palīdzība no malas nav vajadzīga, jo pats ar visu lieliski tieku galā, nozīmētu ka man nav vajadzīgi draugi? Kaut kā tā nejūtos.

Līdz ar to man šķiet mazliet kļūdaini draudzību nodefinēt kā palīdzību.

Draudzība vairāk ir kopīgas intereses, prasme otru uzklausīt, saprast, prasme dalīties emocijās...

Am I wrong?