es esmu ljoti dusmiiga uz sevi jau vairaakas dienas.
apjukusi un sastingusi
ja es agrak sev riebos, tad tagad es sev riebjos 10x vairaak
6dien bijaam uz juuru. Viss ko es no juuras veeleejos, bija to redzeet. bet tagad es apsveru iespeeju braukt pa nakti un peldeeties. pa dienu ir paaraak daudz cilveeku apkaart. Nee nu itkaa jau es vinjus pat neieveerotu, ja vien vinju nebuutu TIK daudz. kur man bij praats veel vakaraa ar draudzeni uz vecriigu iet... Bija tik daudz cilveeku, ka speej tikai sveicinaaties un parunaaties ar visiem pazinjaam, ko pa celjam nokjer. +veel es satiku tipa savu puisi. laikam driiz vinjsh man vairs NEBUUS puisis, jo ar katru dienu shitaas muusu "attieciibas" kljuust aizvien nejeedziigaakas. Galu galaa es vairaakas stundas pavadiiju seezhot uz ielas un stulbi jautrojoties ar pazinju sphynx kursh peec tam /maita/ aizgaaja uz STURM :(
7dien es gaaju pastaigaaties, lai nogurums paliidzeetu man piemirst par manu naidu. Vieniigaa vieta vecriigaa kur nebija cilveku bija jau aarpus vecriiigas tb es kaadu stundu notuseejos viena uz AB dambja. principaa es priecaatos ja vecriigu nozhogotu un izveidotu tur manu pastaigu zonu. lai kaa man ari nebuutu PO uz apkaartesoshajiem, man urlas, aarzemnieki un bomzhi jau saak krist uz nerviem. Tikko dabuuju pirmo ierakstu savaa studiju graamatinjaa. veeleejos rakstiit pasniedzeejam mailu, bet attapos, ka aizmirsu kaada jam ir emial adrese :D