Pie dirsas nevienam nevajadzīgas pagātnes atlielu, popmūzikas štancēšanas produktu (jā, štacnēšana bija jau 60-to sākumā), kurš slavens kļuva ar vienu hītu, nu labi trijiem (kā mūsdienu daži "mūziķi") un izdzīvoja tik ilgi pateicoties preses pievērstajai uzmanībai (patyeicoties izlēcieniem ar narkotikām), bet nevis talantam, un tam ka vienmēr kādam, kam bija izdevīgi iegāst lielas naudas summas, lai viņu adzīvinātu ar pareizu mārketingu (un uz to noprlnītu). JĀ un vēlāk, pat reklamēt nevajadzēja - ja jau tik ilgi nbodzīvopjis tad jau leģenda, tad jau kruts , tad jau ģēnijs, tad jau stilkīgi aiziet uz tādu koncertu (v';emiens nāk... )Nedomāju, ka ilgdzīvošana šoubiznesā ir kvalitātes rādītājs, tas ir vieksmīgu aizkulišu mahinatoru produkts , ar ko grib nopelnīt. Ne jau viņš viens tšds bija sākumā , tādi bija tūkstošiem, un daudz labāki, un tikai vinš izlaizās, nevis pateicoties talantam, bet bet gadoties īstajā laikā īstajā vietā satiekot īstos cilvēkus. Cūkas laime. Visi mūsdienu roka spīdekļi nav palnījuši nedz tik cik melns aiz nags, jao nav paveikuši neko, tikai bijuši īstakā vietā un laikā . Yalantamn šovbiznesā nav nekādas nozīmes. To pašu var teikt par sūda Rolling Stones , sūda The Beatles utt. Talants
Vie nkārši slava un nauda ir vistiešākais pretstats mūzikai un talantam. Pats ieraksta formāts CD, LP, utt ir pretrunā ar mākslu. Autortiesības ir izvarojušas kultūru.

Bet Sadams Huseins buja cilvēlks, no kura mums viesiem nāktos ņemt piemēru.