De contemptu omnium vanitatum mundi
05 March 2012 @ 12:13 am
 
Nekustamais īpašums ir kā nevainības zaudēšana - nav vairs nekāda before. Nekad vairs, tikai after. After un after un after un tas viss prasa nervus, laiku un naudu, pat ja esi gatavojies tam bez maz visu dzīvi. Un tad kaitina, kad visi pēc kārtas dod padomus, katrs pats savējos, stāsta, ko tev vajadzētu gribēt un ko nē, kurš stāvs būs disaster un kurš nebūs [pārsvarā visi ir nu "šausmas, nekad nekad"] Un "kāpēc dēļu grīdu????? Tu NETIKSI GALAA!!!! Jo es zinu labāk ar ko tu tiksi galā." Un kamēr tev nav mantas pārvestas, nebūs miera, pēc tam nebūs miera kamēr papīri nebūs parakstīti, pēc tam nebūs miera kamēr remonts nebūs uztaisīts, vispār rodas sajūta, ka miera vairs nekad nebūs.