Dziivi es jau sen vairs neuztveru kaa 'kraasainu mozaiiku, kuraa jauki briizhi vijaas un mijaas ar skumjiem'. Dziive, tas ir vieniigais, kas tev tieshaam ir un vienlaiciigi tas nekas, ko tev paniski bail zaudeet. Cilveecei gribas buut radiibas kronim, bet viss, ar ko taa svariigu gjiimi nodarbojas ir patiesiibaa nieki. Visumam noshkjaudiities par visaam religjijaam, hierarhijaam, biznesiem, gjimenes staavokljiem un maakslu, bet var ash sajuusminaaties par to, cik nopietni cilveeki to visu uztver. Un maate daba kaa boss muus noslauka no zemes virsmas. Kas jums shkjita, ka esat lielaaki par skudru vai?

Cilveece vispaar ir ljoti iedomiiga. Ko jums tas noziimee - dziivot kaa cilveekam? Es lasu tos komentaarus zinju portaalos katru dienu, kaut gan man tiem metas slikti. Visiem jau metas. Vieni raksta, otriem metas slikti. Es lasu un sliktinos un nesaprotu, no kurienes taada iedomiiba. Tu nomirsi un pasaule turpinaas roteet to pat nepamanot. Nekas tu neesi un nekad nebuusi un nemaz nevari buut nekad.