De contemptu omnium vanitatum mundi
29 July 2011 @ 07:53 pm
 
Velns parāvis, viņš man ir tāds stiprs un gudrs un smuks un, piemēram, čuč visu dienu pohains, bet, ja es saku, man vajag, lai palīdz man atnest iepirkumus no veikala TAGAD, tad tas nozīmē, ka vajag TAGAD, jo granulas kaķa kastei var nopirkt tikai zooveikalaa un tie nestrādā cauru diennakti. Goda vārds, ar vīriešiem vajag kniebties nedēļas nogalēs nevis dzīvot kopā un veltīt savu vienīgo brīvdienu kārtojot 4 dienu miskasti. Lai dzīvo pie savas māmiņas, kas tad arī pienesīs kotletes pie gultas un savāks netīrās zeķes pa visu māju. Es jau tikai tā pļāpāju tagad dusmīga, bet zinu, ka tā ir realitāte ar kuru jārēķinās un neba tagad piepeši cilvēks mainīs dzīvesveidu tikai tāpēc, ka "attiecības ir kompromiss". Man pašai tas ir vienmēr šķitis nejēdzīgi - dzīvesveids tā ir daļa no tevis, nevienam nav tiesību tajā jaukties iekšā ar savējo. Vienam ir ērti dzīvot bardakā. otram traucē pat viens netīrs šķīvis. Es tikmēr samierinos ar to, ka man varētu būt 7 vīrieši, bet tāpat ar savām problēmām un visu, kas man kaitina, es esmu viena pati. Viena pati visā pasaulē. Ar saviem smagajiem iepirkumu maisiņiem un visu pārējo.