Un es jums vēl varu pateikt, mani absolūti nemāc nostalģija pēc laikiem, kad "ehhhhh nebija visu šito mobilo visiem..." vai "cilvēki vairāk satikās, nevis komunicēja tīklā...." Man patīk neiziet no mājām, lai maksātu rēķinus, lai sarunātu lietas ar čomiem, lai parunātos, lai iepirktos, lai iepazītos, informācijas meklēšana vairs nav problēma un tādā garā. Jo mazāk man kaut kur jāiet uz kaut kādām iestādēm un jārunā ar kaut kādiem kantoru darbiniekiem, jo laimīgāka es jūtos. Es vēl atceros, kā es priecājos, kad parādījās veikali, kuros nav jārunā ar pārdevējiem, lai izvēlētos desu piemēram. Visa tā raudāšana par to, kā cilvēki top vientuļi un vairs nesatiekas interneta apsēstības dēļ totāli nesatrauc mani. Internets ir labākais, kas noticis manā dzīvē. Ja nebūtu interneta, es droši vien būtu kompleksos nogrimusi, ļoti jocīga un jāsaka, panaiva vientuļniece. Neesmu pārlicināta, vai man vispār būtu darbs, bet iespējams, es tomēr būtu pabeigusi universitāti un būtu stipri viduvējs ķīmiķis. ĻOTI stipri viduvējs.