De contemptu omnium vanitatum mundi
25 November 2007 @ 05:48 pm
 
Man jau nevajag lai kaads naak un visaadi paliidz man tikt galaa ar manu dziivi, kura ir ander kanstrakshn. Vnk ir cilveeki, kas mani iedvesmo un kuru klaatbuutnee piepeshi izpauzhas taa manas personiibas shkjautne, kas man ir jaaattiista, lai piepildiitu savas ieceres. Neko vairaak man arii nevajag. Vakar es miileeju savu darbu kaa traka. 10 h no vietas. Jo tas man dod iespeeju kjimereeties gar iekaartaam, kuras mani taa sajuusmina. Peec kaujas prasiijaas pakjikjinaat fredii ar gitu par sho par to. Naakamajaa riitaa mees gaajaam pastaigaaties, un peecaak atnaacu maajaas palasiit mao biograafiju un paklausiities radio. Taada luuk uz doto briidi ir mana dziive. Viirieshiem tajaa vairs vnk nav vietas. Es negribu vinju atpakalj, prieksh kam man taads, kursh miil citu. Es jau labpraat vinju moraali atbalstiitu, bet vinjam to no manis nevajag. Es zinu kaa tas ir. Es skatiijos, kaa vinji ieveljaas taksii un centos justies aizvainota, bet man ne suuda nesanaaca. Es laikam esmu fckn engjelis ibio, bet vieniigais, ko es no vinja veelos ir, lai vinjsh juutas labi un lai kaadreiz atceras mani - mazo, dumo skukji bez pretenzijaam.