Nezinu, ko iesaakt ar sho dienu, taapeec vnk seezhu, dziedu liidzi un lasu RL.

Buutiibaa mani neinteresee nekaadi notikumi sabiedriibaa, politikaa, maakslaa, man viss shkjiet dumji un bezjeedziigi, un pasargdies' diskusijas un praatuljojumi par dziivi. Es turpinu dziivot taa, itkaa pirms manis neviens neko nebuutu domaajis. Es nemaz negribu buut sabiedriibas sastaavdalja un pienjemt taas noteikumus. Man tieshaam patika kjiimija, bet tajaa fakultaatee bija par daudz cilveeku. Un peec shiis nedeeljas nogales pa baariem vazaashanaas man to klaatbuutne vispaar saakusi uz nerviem krist. Es tikai turpinu ekspluateet sveshus garadarbus, lai arii lielu dalju to uzskatu par bezjeedziigiem un tukshiem. Pashos pamatos kaut kas ir sabiedriibaa sagaajis griistee, un tapeec es tai atmetu ar roku. Nevajag mani miileet. Man nekaa nav zheel, bet sevi pashu es nevienam neatdoshu.