maajaas vakar biju 3os. mees ar daevi atkal pulkstenii ieskatamies tikai lai konstateetu cikos trammvajs.
man shoriit viss vienalga. un pirmkaart jau skola.
ar akadeemiskajiem paraadiem dziive veel nebeidzas. Un guleeju liidz 11tiem.
un suutiju sms divas stundas. un viss notiek tik leeni. vakardien man viens cilveeks ar kuru vienu reizi tikai esmu tikusies pateica ka vinjsh man uzticoties. man uz meeles jau bija - a man vienalga.
nepateicu. dazhreiz ari pieaugushi cilveeki meklee kam piekjerties. kur juus bijaat kad man to vajadzeeja? kur juus bijaat kad es veel uzticeejos?
Viss notiek leeni un mieriigi. visi briinaas. bet man buus nervu sabrukums, ja es saakshu tagad stressot.un ja nu kas - vienmeer jau var paliist zem segas un uzriikot anarhiju. ar asiem priekshmetiem.