Klusās pārdomas

Mūzika
2007. gada 4. Decembris , 17:43
Pēdējā laikā, kad aipods vairs netiek īsti turēts mājās un kaut kā atrod vietu manā somā, spēju dziesmu tekstos ieklausīties daudz dziļāk, nekā es to spētu normāli klausoties mūziku kādā citā veidā.
Ilgāku laiku domāju, ka mana mūzikas bagāža varētu tikt uzskatīta par bērnības kroplību, jo kurš no jums gan vēl ir dzirdējis par Vladimiru Kuzminu, Sofiju Rotaru un vēl daudzus ne tik dzirdētus māksliniekus?
Protams, nav jau tā, ka es būtu krausījies tikai krievus, taču, tā kā pārsvarā tika klausītas tieši plates..nekā cita jau īsti nebija. Nedaudz citādi gan ir tagad, kad pat jaunākos ierakstus izdod platēs. Protams, bija arī šis tas no cittautiešiem - Modern Talking, piemēram. Bet tā laikam arī ir tā lielākā skāda. Manā muzikālajā bērnībā nav bijis īsti dažāda pamata. Jebkurā gadījumā, tā vairāk vai mazāk ir bijusi estrādes mūzika - vecais ratiņš, dažādas mikrofona aptaujas par kurām daudziem nav nekādas nojausmas un radio, kur tajā laikā, šķiet, īsti nekas cits neskanēja.
Vēlāk nāca vēl trakāki laiki - ārzemju C.C.Catch un The Shorts (dīvaini gan, ka abas no nīderlandes), latviešu Aldis Drēģeris, Kaspars Dimiters un šis tas, kas nu tajā laikā vēl bija pieejams.
Šeit arī mans ievads beidzas un esmu nonācis pie tā, ko nu gribēju teikt - Kaspars Dimiters. Atceros, ka pirmais ieraksts, kas toreiz nonāca manās rokās bija "Pēdējais pirāts". Tas gan nav Dimitera pirmais ieraksts, iepriekš kasētēs viņam vēl bijuši "Mans kumoss pilsētas baložiem", "Krusta Skola" un "Puisēns aizlido", bet kas gan man, tādam mazam jaunēklim tajā visā interesēja. Mani interesēja teksti. Tam laikam man tas likās jocīgi un nedzirdēti, jo, tomēr, tajā laikā vēl nebija ierasts runāt par VISU, turklāt, arī no vecāku puses es vairāk vai mazāk tiku atstāts novārtā. Tā nu jau no agras bērnības rotaļājos ar mūziku.
Bet ne gluži tajā ir tā doma. Doma ir tajā, ka, izejot cauri lielai daļai dzīves, mēs spējam ļoti mainīties. Iesaku izlasīt šo, lai vairāk saprastu, par ko gan es runāju.
Šoreiz par Dimiteru es atcerējos kāda konkrēta iemesla pēc. Kārtējo reizi autobusā klausoties aipodu es sadzirdēju "Latviešu šūpuļdziesmas", precīzāk - K. Dimitera "Glāze ūdens". Kā jau iepriekš teicu, nebija sanācis ieklausīties tekstā, bet, kad es to izdarīju, es jutos patīkami pārsteigts. Iesaku.
Mūzika: Kaspars Dimiters - Glaze udens
Sajūta: saguris
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..