Nomoda murgi

Dzīvē gadās arī tā
2007. gada 30. Novembris , 14:32
Esmu atklājis, ka manam ķermenim ir visai dīvainas reakcijas pret manām darbībām. Piemēram, no Cocacolas man uznāk miegs par spīti tam, ka tā satur, ja nemaldos, kofeīnu, bet no ilgas kožļeņu kožļāšanas sāk sāpēt galva. Tas nav viss. Bieži vien, ja ēdu, man ir ļoti grūti elpot. Nezinu, kāpēc tā.
Ārā pāri laukiem atkal klājas bieza un skaista tumsa, kas atgādina par pirmajiem gājieniem uz Mežu.
Tas viss man atgādina jaunās, visai interesantās atstarotāju instalācijas Rīgā ("Kājāmgājēj, bez atstarotāja tu būsi eņģelis": 1; 2).
Atšķirībā no iepriekšējām akcijām, kuras, vairāk bijušas vērstas tieši uz autovadītājiem, šī manu uzmanību pat tiešām pievērsa, jo te nav tik ikdienišķais informācijas pasniegšanas veids ar plakātu. Inteteresanti, visnotaļ.
Es gan ticu, ka ir arī tādas cilvēku grupas, kurām tas vairāk vai mazāk ir vienalga. Piemēram, tie paši bezpajumtnieki. Reizēm liekas, ka tiem vispār viss ir vienalga. Izņemot naudu, protams. To viņiem dikti vajag. Sliktākais, ka tuvojoties ziemai, RSAO šādi smirdīgi un ne visai pozitīvi bezpajumtnieki parādīsies arvien vairāk. Jāsaka, ka pēdējo dienu laikā nav bijusi reize, kad man kāds nebūtu palūdzis padalīties ar saviem finansiālajiem līdzekļiem. Vēl jo vairāk, vakar varēju novērot interesantu situāciju, kas apbrīnojami līdzinājās Southpark sērijai Night of the Living Homeless. Divi bezpajumtnieki gandrīz sāka kauties aptuveni 30 santīmu dēļ, kurus viņiem iedeva cilvēks, kurš pavisam noteikti viņiem izskatījās kā savējais. Smieklīgākais, ka, ja viņi paskatītos, arī uz zemes mētājās pāris santīmi. Tie gan ir pāris, bet ja jau ļoti vajag - tad taču var savākt. Diedelnieki.
Mūzika: Mark Thomas - Shaun The Sheep
Sajūta: staipīgs
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..