Nomoda murgi

Atsāpinātājs
2007. gada 29. Septembris , 21:04
Tad, kad nu beidzot esmu saņēmies un pierāpojis pie šīs dzelzs kastes, iedvesma kaut kur pačibējusi. Nekas, gan jau atkal atnāks, jāpagaida tik kāds brīvāks un mierīgāks brīdis.
Arī pusnakts pasažieris pamodies un gaudo dziesmas ritmā - lai jau. Gan arī viņa laiks drīz nāks.
Jau šodien gandrīz visas "vietējā centra" "ielas" rotā raibās strīpas - sak, mēs esam aizņēmuši vietu. Interesanti, kā gan viņi pierādīs, kurš aizņēma kuru. To gan izdosies redzēt tikai rīt. Gadatirgū, kurš notiek divreiz gadā. Tas gan nemaina to, ka man to patīk tā saukt.
Prasās pēc formas, redzēs, vai viņiem būs kāda man piemērota. Tas arī laikam viss. Neko citu man šoreiz nevajag. Ja nu vienīgi darbu pēc tam, kā tas arī plānots. Negribu neaizņemtu aizņemto dienu, turklāt, esmu tā pieradis pie darba, ka tad, kad tā nav, jūtos tā, it kā man kaut kas pietrūktu. Un pietrūkst jau arī - darba un naudas.
Naudas, šķiet, nekad nevar būt par daudz. It īpaši tad, kad esi apņēmības pilns.
Par varu un skaistumu!
Mūzika: Judas Priest - Painkiller
Sajūta: spēcīgs
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..