zināma sajūta
bet, ja tu pats sevi apmierināsi ar domu "nekad taču" tad tā arī būs, ka nekad, nebūs tā kā tu gribi

domām ir milzīgs spēks, to vajag izmantot
"man jābūt..."
tu pats arī jūties tāds? [sev]

psc tā rinda "(..)bet vai kādam tas ko dod?(..)varbūt ziņkāri apmierināt" izklausās kā ironija, bet, ko tad tu gribi vai gaidi, no tiem, kas te kko lasa?

Es zinu, kāds ir domām spēks. Bet vai vajag.

vai tad tev pašam liekas, ka nevajag?
tas jau atkarīgs no tā kā tu savas domas izmanto

saved tač sevi kārtībā, tad viss būs.:]

tev daudz spēka, tu to vari, es zinu:)))

Ai, man viss pārlieku sajcuis, lai spētu saprast, kas ir kārtība.

kārtōba ir tad, kad viss pa plauktiņiem :)))

pa plauktiņiem tā kārtīgi:)

bet plauktiņu ta daudz :)

mhm, tapēc jau tā sakārtošana neiet tik ātri, bet pamazām, pamazām...:)

Tev vajag vienkarsi atpusties (vai izklaideties). Jaunas emocijas.
Un ko tad vairak var apmierinat, lasot cita cibu? *smejas*

Es jau mēģināšu! :)

Kamēr trako hormoni harmoniju neredzēt. E, cik smuki skan. :D

Bet ja nopietni, tad, manuprāt, tādu harmoniju dzīvē var sasniegt labi ja ap četrdesmit gadu vecumu, bet varbūt maldos. Visas sasodītās lietas nāk ar gaidīšanu, būs!

Jā, visādi var būt. Es domāju, ka arī pirms 40, ja viss izdodas.

Bet ko īsti nozīmē būt novērtētam? Vai cilvēka vērtību nosaka tikai citi cilvēki?

Atkarībā kur un kā, arī pēc kādas skalas. Pats jau sevi.. tas nav tik interesanti ;)

Nez, man liekas, ka svarīgākais jau ir būt novērtētam savās acīs, ja tā ir, tad kļūst vienalga, kā tevi uztver un novērtē citi.

Nē nu tā jau man ir, bet, kā jau daudzreiz esmu teicis, es uztraucos par tiem, kuriem ir kāda teikšana.