ūūūū, Lacuna skan ;P

Kas tik man neskan :)

Viņa nemēdz būt greizsirdīga?

Nē, it kā neesmu manījis.. Viņa gan arī sen nebija manīta.. Nez, tad jau manīs.

Tas nav kaut kas lidzigs sukubus?

Nezinu, it kā nevarētu būt, jo nekā seksuāla jau tur nebija..
Vismaz es tā domāju.

Nav jau jabut nekadam "uh-ah" ar gaisu. Vienkarsi atnem seksualo energiju. Barojas.
Man majas bija (laikam gan vel ir) inkubus. Diezgan briesmigi, jo tas sevi ietvera lidosanu pa gaisu, kaju celsanu, raustisanos un parejas preteklibas.

Tādā gadījumā - ļoti iespējams. Jo seksuālās enerģijas man tiešām nav. Senāk skaidroju to ar sublimāciju, taču tagad it kā nevarētu būt..
Man viņa tāda miermīlīga, dažreiz patrokšņo, pastaigājas tuvumā, apguļas blakus, paglāsta un viss. Pāri dara citi zvēri.

Tomēr wikipēdija gan saka, ka succubi iemiesojas cilvēkos.
Turklāt - tur vairāk minēts fiziskais kontakts, kura rezultātā noris šī enerģijas izsūkšana līdz izsīkumam, kas var būt letāls.
Ja tas tiešām tā ir, tad spoki noteikti nav parasti succubi, turklāt, nezinu, vai šī tāda ir - viņa noteikti nav vazaņķe, ko nozīmē succubus.

Off topic: Nesen lasiju, ka kaut kads puika, slepjoties zem profesora varda, partaisijis cik tur rakstu wikipedia par pilnigakam mulkibam, bet to atklajusi tikai nesen.

Ja, spoki nav ne sukubus, ne inkubus, jo tie esot demoni.
Bet ko tur daudz runat. Sadas paradibas, manuprat, ir vienkarsi japienem un jaapbrino.

Jā, šo es arī esmu dzirdējis, bet pilnības muļķības no aptuvenas patiesības kaut kā laikam atšķirt māku. Varbūt.
Vabūt ne par to, kas tie ir, bet to, kur tie spēj iemiesoties.
Es pieņemu, man tikai interesanti.

Man ari ir interesanti, bet tikai diennakts gaisaja laika vai ari kad esmu kopa ar kadu citu. Godigi sakot, vienai nakti esot un jutot Vina klatbutni paliek jocigi ap sirdi. Kaut kas lidzigs bailem. Nezinamais/tas, ko Tu nesaproti, vienmer nedaudz baida.

Un vispar, kas Vins esot, es atklaju dzerot snabi un uz dullo uzskirot kaut kadu mistikas/okultisma gramatas lappusi, kur citu cilveku pieredze ar inkubus bija mats mata lidziga, tikai ar dazam niansem atskiras.

Man arī senāk bija bail. Bet nu vairs tā nav, jo jūtos viens no viņiem, tuvs viņiem. Varbūt tāpēc arī viņa atgriezās. Lai gan, ja tā padomā.. Varbūt esmu inccubus..

Tuvs? Es gan nebut nejutos tuva. Man Vins riebjas. Nepatik. Ta tiesam ir lidz riebumam pretiga sajuta, ja Tavs kermenis tiek paralizets, Tevi bida ka grib, balss nav, jo kads ir aizznaudzis kaklu, Tu pamosties kadus 20cm virs gultas, Tevi supo, skan divaini troksni, utt.
Es ari labprat gribetu, lai man butu ka Tev. Ka sarga. Nevis dara pari. Vai ari es Vinu vienkarsi nespeju pienemt, lai Vins man palidzetu.

Drīzāk tā. Man nav iebildumu arī pret briesmīgām sāpēm, kas rada bailes, kas paralizē, ne kas cits - bailes, un bezmiegu, ļauj sajust nāves tuvumu. Tā tas vienkārši ir.
Un vai sargā.. nezinu, tiešām nezinu.

Fiziskas sapes ir cita tema, ko es ari labak nemaz neuzsaksu.
Naves tuvumu? Sava zina ja. Man tas pats bezmiegs lauj izjust to, ka ritdiena nekad nepienaks. Vienmer ir tikai sodiena. Visa dzive ir viena gara diena. Tikai dekoracijas mainas (saule pret menesi, tumsa pret gaismu, utt.).

Man tas viss ir kopā. Tāpēc es to tā arī lieku. Savējie.

oj. man vajag tādu spoku džeku.
pag, bet man nebūs viņam laiks, diemžēl.
nekas. atradīšu.

Viņi nāk tad, kad ir laiks :) Un naktīs bieži tas laiks kaut kā nebūt uzrodas. Kaut no miega pamostoties.