- aizdedze (vakara melanholija)
- 2007. gada 24. Aprīlis , 18:03
-
[full text]
kad saule nogurusi riet un parubās,
tad dažiem, proti, man, iet ciet,
jo vēji atkal trokšņo tukšās trubās,
un kaimiņkuce aizgūtnēm sāk riet.
kad bānis noklust un uz dusu pošas,
es gribu lasīt slapjas pienenes,
pār sevi dziesmu segu klājis droši,
pie stūres apsēžos, lai upe projām nes.
es guļu acīm vaļā, skaitu bēdas,
es kaitējos ar ceļa malas ēnām,
kā tārpi bēdas dzīvā gaļā ēdas,
te uzbango, te aizplūst lēnām.
skrien svītras un aizzib stabi,
viss aizplūst, viss paliek tepat,
man piepeši kļūst tik labi,
es esmu, kas biju, nekas.
