Kailā dvēsele

Dead end.
2007. gada 15. Janvāris , 16:03
Mana realitāte ir nonākusi strupceļā. Tā normāli pamodos ap vienpadsmitiem un sapratu, ka neko nesaprotu. Tiešām.
Nekādi nespēju atšķirt sapņus no realitātes. Šķiet, man tagad būs divas realitātes. Kārtējā kasīšanās pa telefonu. Kārtējie lūgumi, jautājumi. Un atbildes. Ne tādas kā dzīvē. Un tad pamosties un domā, kad tas bija? Šodien, vakar? Bet vai vispār bija? Viena liela putra uzradās.
Mazie mīlīgie neironiņi centās izķepuroties, bet neizdevās, nācās jautāt mātei vēlreiz par Hamletu. Nu paklau, man laikam sāks apnikt visu divreiz teikt un jautāt. Un tad pēctam jaucies pats sev pa galvu un domā, bija tā vai nebija, pajautāji vai nepajautāji, atbildēja vai neatbildēja.
Galvenais, ka iekšā sajūta - jā, tā bija. Bet kad bija - nezinu. Kaut kur citur un citkad. Ceru, ka tas neatkārtosies vai nesaasināsies.
Mūzika: Misteltein - Where angels no more roam...
Sajūta: apjucis un nomaldījies
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..