2007. gada 30. Novembris

• Dzīvē gadās arī tā
• 2007. gada 30. Novembris , 14:32
• Esmu atklājis, ka manam ķermenim ir visai dīvainas reakcijas pret manām darbībām. Piemēram, no Cocacolas man uznāk miegs par spīti tam, ka tā satur, ja nemaldos, kofeīnu, bet no ilgas kožļeņu kožļāšanas sāk sāpēt galva. Tas nav viss. Bieži vien, ja ēdu, man ir ļoti grūti elpot. Nezinu, kāpēc tā.
  Ārā pāri laukiem atkal klājas bieza un skaista tumsa, kas atgādina par pirmajiem gājieniem uz Mežu.
  Tas viss man atgādina jaunās, visai interesantās atstarotāju instalācijas Rīgā ("Kājāmgājēj, bez atstarotāja tu būsi eņģelis": 1; 2).
  Atšķirībā no iepriekšējām akcijām, kuras, vairāk bijušas vērstas tieši uz autovadītājiem, šī manu uzmanību pat tiešām pievērsa, jo te nav tik ikdienišķais informācijas pasniegšanas veids ar plakātu. Inteteresanti, visnotaļ.
  Es gan ticu, ka ir arī tādas cilvēku grupas, kurām tas vairāk vai mazāk ir vienalga. Piemēram, tie paši bezpajumtnieki. Reizēm liekas, ka tiem vispār viss ir vienalga. Izņemot naudu, protams. To viņiem dikti vajag. Sliktākais, ka tuvojoties ziemai, RSAO šādi smirdīgi un ne visai pozitīvi bezpajumtnieki parādīsies arvien vairāk. Jāsaka, ka pēdējo dienu laikā nav bijusi reize, kad man kāds nebūtu palūdzis padalīties ar saviem finansiālajiem līdzekļiem. Vēl jo vairāk, vakar varēju novērot interesantu situāciju, kas apbrīnojami līdzinājās Southpark sērijai Night of the Living Homeless. Divi bezpajumtnieki gandrīz sāka kauties aptuveni 30 santīmu dēļ, kurus viņiem iedeva cilvēks, kurš pavisam noteikti viņiem izskatījās kā savējais. Smieklīgākais, ka, ja viņi paskatītos, arī uz zemes mētājās pāris santīmi. Tie gan ir pāris, bet ja jau ļoti vajag - tad taču var savākt. Diedelnieki.
• Mūzika: Mark Thomas - Shaun The Sheep
  Sajūta: staipīgs
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Vientulība
• 2007. gada 30. Novembris , 22:01
• Ņēmu un sajutos pretīgi vientuļi. Un šeit nelīdz arī latviešu pasakas. Tā gan drošvien tāpēc, ka visas latviešu pasakas ir vairāk vai mazāk skumjas. Labās beigas ne vienmēr spēj panākt kaut kādu patīkamu efektu.
  Kādu laiku domāju, ka dažādas nodarbošanās, piemēram, Sudoku, filmu skatīšanās un vispār izglītošanās un prāta asināšana varētu būt tas, kas spēs mani kaut kā noturēt līmenī vai iepriecināt. Patiesībā, notiek pilnīgi pretēji - garīgi esmu tik noguris, ka miegs naktī, vismaz garīgi, tiek izlaists, kā rezultātā esmu fiziski atpūties, bet garīgi pat īsti nespēju padomāt, līdz ar ko krītas gan pašsajūta gan jebkāds intelekta līmenis. Ne padomāt, ne sakoncentrēties.
  Ar filmām gan nav tik gluži traki kā ar visu pārējo, taču šeit ir cita problēma - esmu noskatījies gandrīz visu, kas man licies pietiekami interesants. Lielai daļai gan jūs esat sekojuši līdzi, bet par pēdējo gan es vēl pagaidām klusēšu. Ar prieku uzklausīšu jūsu ieteikumus.
  Lai vai kā, laikam gala variants - tad, kad es jūtos labi, es sāku justies slikti. Nav jau pirmā reize. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka tādas laimes īsti nevar būt, jo tad, kad cilvēkam ir labi, viņš degradējas. Diemžēl.
• Mūzika: Snow Patrol - Chasing Cars
  Sajūta: saguris
• 2 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..