Klusās pārdomas

Liesmas
2009. gada 1. Aprīlis , 15:37
Ogle kā saule pie debesīm mirdz
Pelni kā zvaigznes pie kājām
Mirušie klusībā debesis lūdz
Krituši senajās kaujās.

Pakrēslī sārtā kā asiņu liesmas
Ar skaņu kas aizgaiņā sauli
Lēni mirst dienas, kas mūžībā slīdot
Atstāj aiz sevis vien galu.

Mēļajās naktīs, kur dvēseļu taktīs
Pēc saulrieta lidinās odi
Izplēn cilvēces kvēlākie sapņi
Kā degošas sveces daktī.

Elpa raustās ar pēdējo baudu
Nozīmes tam gan nekādas
Skumjāko mirkli, ar kuru viss beigsies
Es taupu līdz sirds kādam stājas.
Mūzika: Theatre Of Tragedy - Decades
Sajūta: priecīgs
Birka: dzeja
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..