- Staipeknis
- 2008. gada 7. Decembris , 21:22
- Es tikko sapratu, ka man tiešām vajadzētu atsākt zīmēt. Laika vairs nav daudz, ja es to gribu darīt pats ar sevi. Laikam esmu par lepnu, lai ietu atpakaļ pie skolotājiem un lūgtu, lai viņi mani turpina piebeigt.
Vienīgi, nezinu vai es spēšu uz to saņemties. Šķiet, ka es vairs nepanesu vienatni. Man ir vajadzīgi cilvēki, kas kaut vai vienkārši būtu apkārt, ne tiešā veidā ar mani. Tā grāmatas lasās labāk, domas raisās straujāk un dzīve, beidzot, rit daudz lēnāk un mierīgāk. Tieši tas arī ir iemesls manām alkām pēc sabiedrības.
Kurā brīdī es paliku atkarīgs no sabiedrības? Kad sabiedrība, kas man nepievērš itnekādu uzmanību un pat nepamana mani, sabiedrība, ar kuru es pat negribētu kontaktēties, kļuva par manu labāko draugu? -
Mūzika: Chaos Divine - Alone in the Sky
Sajūta: aizdomājies - 4 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..
- 7.12.08 21:59
-
Viņa brīdi klusē.
Tad pasmaida.
Un tad-
+1 - Atbildēt
- 7.12.08 22:13
-
Nu, senāk es to visu tīri labi varēju arī vakaros vienatnē.
- Atbildēt
- 7.12.08 22:30
-
Enneia
Tad jau tavs katliņš ir pilns bijis. Nu - vienatnes katliņš.
Vsp jau man liekas, ka tu neesi nekāds depresīvais cilvēks, kuram sabiedrība nekad nebūtu bijusi vajadzīga. Lai gan, es jau neko nezinu. - Atbildēt