vienmēr pasaulē ir kāds, kuram tevi vajag, un kāds kurš vajadzīgs tev... -tikai upji sakot - jāatver acis...., un tieši tāpat vienmēr būs kāds,kam nebūs pretī paklausīties tavos bēdu stāstos, un kāds kas vēlēsies pastāstīt tev.

-diemžēl reti mēs šos cilvēkus pamanam,jo esam pārāk iegrimuši sevī, un iespējams arī sevis žēlošanā. ...

Man netruukst vajadziigo. Bet vai kaadam mani vajag? Nezinu, tas viss reizeem meedzh shkjist paarlieku virspuseeji.
Mani beedu staasti? Nezinu. Tikpat virspuseeji, kaa mani draugi, shkjiet. [man taadu iisti nav laikam]. Un viena lieta jau ir paklausiities, taadus jau arii atrast nav probleemu, cita lieta, vai vinji mani sapratiis, nevis pateiks, nee negriez. Vai tieshi preteeji, jaa, griez. Vai pasmiesies par manu papiira truukumu?
Es sevi iisti nezheeloju. Shkjiet, ne es. Bet dazhi censhas. Es tikai nezinu kaapeec. Varbuut aiz pieklaajiibas?

bet tu esi pārliecināts, ka tas nav tādēļ ka viņi tevi mīl? [vienalga kā draugu, kā radu, ..] varbūt tu viņiem interesē..., tavas jūtas, tavas emocijas.
un varbūt,... vaina arī ir tajā ka pats sevi nežēlo, sevi nodzen.

bet..., es zinu kā tas ir, un es pati jau sen esmu atmetusi cerību atrast kādu,kurš sapratīs,kurš ....
dažkārt šķiet ka vnk visi tikai melš un ir lišķi.

Ja tas par pirmo, jaa, varbuut, miilestiiba notrulina, vismaz taa shkjiet. Reizeem liekas, ka taa interese ir vairaak kaa zinjkaariiba, ja tu to atklaaj, tad tas ir vairaak tas "aa, nu jaa, labi".
Nezinu, es jau vareetu atklaaties, teikt visu, bet taadaa gadiijumaa, shkjiet, noveerstos vel tie peedeejie. Shkjiet, esmu paaraak ieksheeji argumenteets un manii nevisai biezhi var atrast to "taapat vien". Visam savs izskaidrojums.
Jaa, vinjiem laikam interesee, bet vinji nav gatavi to dzirdeet. Prasot jau tu neapzinies, kaada buus atbilde. Man jau biezhi saka, lai eju aarsteeties. Es pat gribu. Cik nu aarsteeties, ar psihologu parunaat. Meegjinaat vinjam paliidzeet. Shkjiet gana interesants pasaakums.
Ceriibu gan varbuut nevajadzeetu atmest. Jaa, atziistu, ka esmu muljkjis, nu i? Patiesiibaa man liekas, ka lishkjeeshana ir viens gana labs veids, kaa panaakt savas ieceres. Nemelojot, protams.

sūtīšana ārstēties jau nav cenšanās palīdzēt, bet gan atkratīšanās no palīdzības. manuprāt.


-bet pārsvarā jau tie savi iekšējie argumenti tomēr nāk par labu. ...cilvēks kas pārsavārā dzīvo pēc "tāpat vien" principa, pārsvarā škiet man liekas ir vēl nelaimīgāks, un viņam ir vēl sāpīgāk, jo nav savu argumentu, savu viedokļu. viņš dzīvo grābdams visu, bet beigās nesasniedzis neko.

Tieshi par to es runaaju. Tas viss aprobezhojas ar slimiibu manii. Neko citu vinji neredz.
Man jau pasham jaa. Nezinu kaa ir ar citiem. Bet saproti, citiem ir gruuti paliidzeet, ja vinjiem ir jaacenshas paarspeet manu ietiepiigo demagogjismu, kas ir manii nemainaami iegraveets, shkjiet.