Pēdējais ir diez gan patiess. ;)

Jā, pārējie arī.

Es dažas pats vairs lāga nesaprotu :D

Un kāpēc tā?

Zini kā, sen jau rakstīts.

Aaaa, ak tad tādas tās lietas. :D
Nu jā, es tikai 1. reizi lasu.

Es gan visiem nevaru piekrist. Es nekad nezaudēju. Jā, bet bieži iegūstu kaut ko citu, ne to, ko kārojās.
"Fotogēnisks" ir diezgan absurds vārds, bet patiesībā viss ir atkarīgs no fotogrāfa, ne modeļa. Cik es savas bildes skatos, katrs cilvēks mani redz savādāk, tāpēc ir fotogrāfi, kuru bildēs man patīk, kā izskatos, un ir tādi, kuros man nepatīk.
Un nav nekā jaukāka kā justies kādam līdzīgam. Tur nav nekā nepareiza, atdarināšana ir dabīga, taču vēl foršāk ir atrast sev līdzīgu cilvēku, kas neatkarīgi no Tevis ir izaudzis par līdzīgu Tev.
Mēs esam atbildīgi ne vainīgi par to, kas mēs esam.
Un par sāpēm - tas ir patoloģiski. Tur ir kaut kāda bērnības trauma, vellsviņu zina, bet tas nav normāli - ne vēlēties ciest, ne vēlēties darīt pāri. (Jociņi neskaitās. :D) Tur atkal jāatgriežas pie atdarināšanas kā uzvedības veidošanas pamata...