Es šodien nevarēju lielīties ar īpašu vīriešu mīlestības izpausmju izrādīšanu par godu šai dienai. Sou, pasaule vēl nav tādā pakaļā. Vai arī tieši otrādi.

Es savukārt tā īsti vēl neesmu sapratusi, vai man paveicies vai nē, ka esmu piedzimusi tieši šajā dienā.

No vienas puses banalitātes, no otras apsveikumi, a no trešās pretēji - miers, jo šīs stulbības dēļ visi mani aizmirst un atstāj mierā.
Bet tā - mana pozīcija ir neitrāla. Man nav svarīgi, lai mani apsveic kā sievieti, un ja apsveic - skatos vienmēr ar aizdomu- vai tas ir pienākums,vai tiešām no sirds. Mani kaitina,ka atslēga mūsdienās šajā dienā slēpjas puķēs. Regress

Šodien tu un Evija manīti Galerijā Centrs kaut kur čāpojam.

Man liekas kāds mūs būs klonējis. Sasodīti bieži es ar šīm situācijām sāku saskarties pēdējā laika.
Neiespējami :>

impossibļe! GC kādu mēnesi nav būts un neeju tur brīvdienās. :D

Ja vien tie stulbie vīrieši citās gada dienās neaizmirstu to visu darīt, tad te varētu piekrist. Bet tā kā visi ir idioti, tad jāpastrīdās.
Vismaz ir dota viena diena, kurā var apsveikt sievieti, ja sava kūtruma, slinkuma vai cita iemesla dēļ neesi viņu ievērojis visu pārējo gadu. Un vai tad ir slikti tiem nabaga Dieva radījumiem dot iespēju parādīt sevi no labās puses?

Es tomēr vienalga domāju, ka skaistāk ir to darīt tad, kad tiešām gribas :)

Nu tad jau - nekad.


LOL

Nez kāpēc, nez kāpēc :D

Argh!