Slāpētie vaidi

Mājas
2007. gada 28. Decembris , 16:52
Nu, kad ārā jau ir satumsis, esmu atpakaļ un jūtos daudz labāk. Par spīti daudzajām apģērba kārtām esmu arī nedaudz nosalis, bet tas ir sīkums, jo ārā beidzot ir kas līdzīgs ziemai. Raganu jau atkal pārklājusi bieza, pelēcīga miglas sega, kas tik ļoti piedien ziemai, ka tajā gribas uzkavēties vēl un vēl, pūšot tās maigajā sejā visus dūmus, cik nu spēju saražot. Tieši tā, cigarešu man vairs nav, varbūt pat arī nevajag. Notiesāju arī savus trīs atlikušos krekerus - tādas, lūk, manas šodienas pusdienas.
Rokās lēni jau sāk iezagties siltums un sāku justies vēl dzīvāks.
Pārbaudīju savu "ziemas ekipējumu" un secināju, ka tas pat varētu būt gana labs, jo beidzot par kāju aukstumu man nebija jāsūdzas, ko es noteikti darītu ar pārējiem zābakiem. Kad nesu miskasti, speciāli uzvilku citus zābakus - ojā, aukstums uzreiz ieplūda tajos un es pilnīgi varēju just sniega vēsumu zem savām zolēm.
Es jūtos labi, paldies.
Mūzika: Kaspars Dimiters - Glaze Udens
Sajūta: labi
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..