Brīdī, kad top plāns tālākai rīcībai, viņa aptver, ka viņai ir vienalga. Pilnīgi vienalga. Un nākamajā brīdī viņa sāk raudāt par to, ka viņai ir vienalga. Līdz ar ko sanāk, ka par to, ka viņai ir vienalga, viņai nav vienalga. 
Dziedoši un spēlējoši dead and alive people. Kinomatogrāfija. Ne-obligātā literatūra. Īss saraksts, pie kā izmisumā turēties. Un pat tas ne vienmēr notur.

Es dresēšu suņus. Es dzīvošu laukos, audzēšu dzīvniekus un rakstīšu. Man iestāsies brīnums un es aiziešu mācīties angļu valodu, iešu uz somu valodas kursiem, aizbraukšu uz Somiju un rakstīšu tur. Es aizbraukšu uz Āfriku un .. palīdzēšu. Es iešu uz jōgu, nomierināšos, sapratīšu, kas un kā un tad kļūšu forša. Es pārstāšu domāt par pārējiem savas ģimenes locekļiem, kuri no manis gaida. Kaut ko.

Man būtu vēl pāris varianti, bet bōnusā visam citam man šodien aizliedza runāt par savu nāvi.

Toties es runāju ar Viņiem. Arī par nāvi. Bet tas bija tik klusu, ka neviens nedzirdēja. Un viņi man ļāva šmaukties, jo viņi paši to vien dara kā pārkāpj noteikumus. Sarunu mums bija daudz, bet tās lai tomēr paliek mums. Jums pietiks ar šīm. Sajūta jau nemainās. Vismaz ne ļoti.

I believe in nothing
Not the end and not the start
[..]
I believe in nothing
But the truth in who we are

- It would be nice to know who are we.

Did you ever believe?
Were you ever a dreamer?

- Laikam jau nē. Tikai citiem. Bet sapņot gan man padodas. Īpaši murgus. Un, ja gadās aizsapņot kaut ko tiešām skaistu, tur tas arī paliek. Bez ticības.

I fell apart
But got back up again

- That makes one of us. One of us who I'm proud of.

Tags: šr šr
Current Mood: like screaming
Current Music: 30 seconds to Mars - This is War