Bez Tavas dvašas siltās
Man vējš kā nāves elpa gar pakausi skrien
Kaut kur tālē klīst tavas acis
Meklē Tavējās.
Meklē Tavējās,
Lai sadurtos vienā liesmojošā un spīvā skatienā.
Skatienā, kas atgriež dzīvē.
Citādi Tu uz mani neskaties!
Ja nē, ļauj man aizdejot ar vēju
Līdz pat bezdibeņa malai,
Līdz galam...

Ir burvīga sestdiena. Darba diena. :) Pusdienlaiks un galīgi nedarbisks noskaņojums. Kā nekā sestā pēc kārtas.

Vispār vajadzētu aizšaut līdz drogām. Jāatgūst blondā matu krāsa :D Jāņi ar nav tālu. Jāsalūko kas ar finansēm un varbūt saņemos un sanāk arī Plak Plak :D Lai gan man ir arī dažas kaitinošākas idejas prātā kā un ar ko varētu sabīdīt djēlas, lai izdodas :)

Ahh un vispār liekas, ka šovakar varētu būt nerātnais vakariņš. Jāizdomā kā to visu samenedžēt :) Jo... pa vidu ir ielīgošana... matu krāsošana... ciemiņi.... un Š :D

Galvenais, lai neviens nepamana. Afišēt to šobrīd būtu neprāts.

Tik daudz laika atkal.
Bet tādas atmiņu drumsliņas tomēr ir funny palasīt :)

Nez nav brīžam tāda sajūta, ka varētu pasūtīt visus d. sapakot koferi un cirst kaut kur projām banānus lasīt aitas ganīt vai vienalga prom?
Ir tik daudz kas tur, bet kaut kur iekšā sēž vēlme pēc absolūtās brīvības.

Kas ir absolūtā brīvība? Ej kur gribi un dari ko gribi! Protams, to var traktēt par anarhiju, bet robežu starp anarhiju un brīvību jau novelkam mēs paši. Tiekšanās pēc absolūtās brīvības droši vien ir utopiska. Hmm robežas.
Brīvība un robežas neiet kopā.
Es gribu, bet es nevaru, jo... jo... jo... jo... Es pati tos jo simtiem sagudroju.
Kāpēc es gudroju jo? Jo man bail? Jo žēl citus? Laikam tie ir divi mani iemesli - bail, ka neizdosies, bail, ka nebūs naudas bail, ka neizdzīvošu, bail, ka nemācēšu nodziedāt kovboju dziesmu un ravēt kaktusus. Bail, ka tas ko es sapņoju atkal nebūs tas ko es gribu. Hei bet vienmēr labāk ir uzdrīkstēties un darīt. Pat tagad baudot dzīvi robežās un stingros rāmjos darbs māja tak var atrast kā piepildīt savas brīvības alkas kaut ko darot, kaut vai imagināri tēlojot brīvību un nospļauties par 45 pēdējiem saņķikiem un laist slēpot. bet es jau atkal atradu ko tādu, kas ierobežo. Ja es vēl varu pārkāpt sevis radītajiem apstākļiem, tad citu ņergu nīdēšana kaitina. Laiks par aukstu, lāstekas par lielu, mašīna par pelēku. Atkal iemesli. Paskatoties no mana viedokļa, ko es tur drsos. Nav ko ierobežot to brīvību, po uz visiem, dodamies kur vēlamies. Ir viens bet. Vajag kompāniju, vajag to prieku par brīvību ar kādu dalīt. Nav kompānias nav tas prieks. Varbūt. Neesmu izmēģinājusi, bet esmu apmēram iedomājusies :D Dalīts prieks = dubultprieks.
Un kaut kur zemapziņā urda arī doma, ja atradīšu atbilstošu kompāniju, tad tāpat gribēsies visu ko darīt, bet to absolūto brīvību moš tā i negribēsies.
Pagaidām besī tā nīkšana uz vietas, gribas augt, doties, meklēt, iet, darīt... tas rada tos brīvības meklējumus, bet varbūt tieši mērķa meklējumus.

Vispār ir štruntīgi. Reāli štruntīgi. Iemesls vecais protams ar jaunām niansēm. 
Baigi gribētos ar kādu parunāt. Bet es tak zinu to, ka manu sūdīgumu neviens nesapratīs. Visi ieteiks aizmirst, un ka man nav vajadzīgs. Bet es negribu to šobrīd dzirdēt. Es to pati zinu. Gribās parunāties, bet es pati nezinu ko es gaidu pretīm. Pamācības noteikti nē, jo tās jau ja runātu es dabūtu pirmās. Žēlošanu? Arī diez vai. tur jau nav nekā ko nožēlot. Eh ja kāds vasrētu ielīst manās domās un teikt tajā brīdī visu ko es gribu dzirdēt. Ja saku apskādēt žurku, tad piebalso, ja ceru, ka kaut kas vēl var sanākt, tad cerēt kopā ar mani. Apcerēt, apdomāt un apštukot. Nu vienvārdsakot gribu vēl vienu tādu, kas domā tāpat kā es tad pat kad es. Citādi brīžam nav pārliecības un spēka. Šāpīgajā jomā vienmēr. Vajag vēl kādu kas atbalst vienkārši atbalsta. Un nevajag vārdos kā es tevi saprotu, kā es tevi atbalstu un atbalstīšu lai kāds būtu tavs lēmums. Tas nav tas, bet gribu atbalstu, lai īstajā brīdī kāds pasaka īstās lietas.

Vēl tā padomāju, ka es vispār jau gribu jaunu dzīvi sākt, bet tas tak ir kā bērnam, kad viņš sāk staigāt. It kā paiet var bet no vecāku rokas vai cita pieturēšanās objekta ir grūt atlaist rokas. tipa tavo ja nekas nezināk (no staigāšanas) tad fiksi var atkal ķerties pie rokas. Nezaudēt līdzsvaru un iet tālāk. :D Arī bērnam staigāšana ir jauna dzīve.

Bļin, a kas to būtu domājis, ka maza bērna staigāšanai ir tik daudz kopīga ar cilvēku attiecībām????

Sākumā es nobijos, es sastingu kā akmenī, domāju, ka bez tevis sev blakām nevarēšu izdzīvot 
Bet pagāja tik daudzas naktis, kad gulēju nomodā un domāju cik ļoti tu man darīji pāri
Es pārdzīvoju un iemācījos tikt tam pāri, es kļuvu stiprāka
Un pēkšņi tu uzrodies no nekurienes, es ienāku un tu esi jau te priekšā ar savu skumjo seju...
Ja man kaut uz mirkli būtu ienācis prātā, ka tu vēl mēģināsi atgriezties es būtu nomainījusi durvīm slēdzeni un atprasījusi tev atslēgu...
Bet tagad ej, ej ārā pa durvīm, tik pagriezies un ej, jo tu te vairs neesi gaidīts, jo vai tad tieši tu nebiji tas, kas ar šķiršanās atvadām mani tā sāpināji?
Domāji es sabrukšu? Domāji ka varbūt nomiršu. Nu nē, ne es. Es izdzīvošu. Tik ilgi kamēr mācēšu mīlēt es zināšu kā palikt dzīvai. Man visa dzīve vēl ir priekšā. Arī mīlestība. Es nepazudīšu. Es izdzīvošu.
Man vajadzēja visu spēku, kas man bija, lai nesabruktu. Es centos salāpīt savu salauzto sirdi un pavadīju tik daudzas naktis sevi žēlodama. Kā es raudāju....
Bet tagad ha tagdad tu redzi mani ar augstu paceltu galvu. Pilnīgi citu cilvēku. neesmu vairs tā sasaistītā sabijusies meitenīte, kas tevī ieķērusies.
Un tu tā sadomāji iegrizties un domāji, ka būšu brīva un gaidīšu tevi... tev pietiks tik pamest ar roku un būšu tava.`
Nēēēēē.... Tagad es mīlu un glabāju savu mīlestību tam, kas sniegs man to pašu pretīm.
Vācies, vācies prom, prom no manas dzīves. liec mani mierā, tieši tu tak visu sačakarēji, kamdēļ tu atkal nāc un mani mocīt sāc?
Zinu, domāji es sabrukšu? Ka tu kāds kings? Visiem mūžam vajadzīgs. Ak vilšanās sagaida tevi mans dārgais draugs. Nu nē, ne es, es neesmu tāda!. Es izdzīvoju. Tik ilgi kamēr zinu, ka viss labais man vēl priekšā. Man visa dzīve vēl ir priekšā. Arī mīlestība. Es nepazudīšu. Es izdzīvošu. Brīžam kaut tieši tev par spīti. Ej... Ej prom!