Sākumā es nobijos, es sastingu kā akmenī, domāju, ka bez tevis sev blakām nevarēšu izdzīvot 
Bet pagāja tik daudzas naktis, kad gulēju nomodā un domāju cik ļoti tu man darīji pāri
Es pārdzīvoju un iemācījos tikt tam pāri, es kļuvu stiprāka
Un pēkšņi tu uzrodies no nekurienes, es ienāku un tu esi jau te priekšā ar savu skumjo seju...
Ja man kaut uz mirkli būtu ienācis prātā, ka tu vēl mēģināsi atgriezties es būtu nomainījusi durvīm slēdzeni un atprasījusi tev atslēgu...
Bet tagad ej, ej ārā pa durvīm, tik pagriezies un ej, jo tu te vairs neesi gaidīts, jo vai tad tieši tu nebiji tas, kas ar šķiršanās atvadām mani tā sāpināji?
Domāji es sabrukšu? Domāji ka varbūt nomiršu. Nu nē, ne es. Es izdzīvošu. Tik ilgi kamēr mācēšu mīlēt es zināšu kā palikt dzīvai. Man visa dzīve vēl ir priekšā. Arī mīlestība. Es nepazudīšu. Es izdzīvošu.
Man vajadzēja visu spēku, kas man bija, lai nesabruktu. Es centos salāpīt savu salauzto sirdi un pavadīju tik daudzas naktis sevi žēlodama. Kā es raudāju....
Bet tagad ha tagdad tu redzi mani ar augstu paceltu galvu. Pilnīgi citu cilvēku. neesmu vairs tā sasaistītā sabijusies meitenīte, kas tevī ieķērusies.
Un tu tā sadomāji iegrizties un domāji, ka būšu brīva un gaidīšu tevi... tev pietiks tik pamest ar roku un būšu tava.`
Nēēēēē.... Tagad es mīlu un glabāju savu mīlestību tam, kas sniegs man to pašu pretīm.
Vācies, vācies prom, prom no manas dzīves. liec mani mierā, tieši tu tak visu sačakarēji, kamdēļ tu atkal nāc un mani mocīt sāc?
Zinu, domāji es sabrukšu? Ka tu kāds kings? Visiem mūžam vajadzīgs. Ak vilšanās sagaida tevi mans dārgais draugs. Nu nē, ne es, es neesmu tāda!. Es izdzīvoju. Tik ilgi kamēr zinu, ka viss labais man vēl priekšā. Man visa dzīve vēl ir priekšā. Arī mīlestība. Es nepazudīšu. Es izdzīvošu. Brīžam kaut tieši tev par spīti. Ej... Ej prom!