22. nodaļa
« previous entry | next entry »
Okt. 10., 2016 | 10:34 pm
Viņš straglo ar ripām, bet es nespēju palīdzēt. Tā ir diezgan briesmīga sajūta. Ripas ir mana lieta, man būtu jāzina, kad un kā un kāpēc darbojas vai nedarbojas. Bet varu vien raustīt plecus un sūtīt bēdīgās sejiņas, jo nezinu, jo katrs cilvēks ir atšķirīgs, jo neesmu ārstniecības persona ar pieredzi.
Lielākoties esmu aizņemta un man nav laika domāt. Bet dažreiz esmu atstāta viena ar savu prātu, un mani pārņem panika. Šķiet, ka esmu vienkārši cut/paste darbību rezultātā nonākusi citā pasaules nostūrī. Nolikta citur uz globusa. Piektā stāva dzīvoklī pilsētā ar lielāku vērienu. Mēģinu piecelties kājās, pielāgoties jaunajai videi, atrast pareizo ceļu, atrast draugus, atrast mieru, atrast kaut ko. Tomēr vieglāk ir nedomāt un patērēt visu internetu, seriālus, podkāstus, albumus, mācīties, apmierināt sevi, fantazēt par nākotni, gaidīt ciemiņus. Bet tikai ne domāt par tagadni un realitāti, kurā man ir problēmas ar bankām, naudu, kredītu, pastu, sūtījumiem, parolēm un attālumu. Escapism to the maxxx
Lielākoties esmu aizņemta un man nav laika domāt. Bet dažreiz esmu atstāta viena ar savu prātu, un mani pārņem panika. Šķiet, ka esmu vienkārši cut/paste darbību rezultātā nonākusi citā pasaules nostūrī. Nolikta citur uz globusa. Piektā stāva dzīvoklī pilsētā ar lielāku vērienu. Mēģinu piecelties kājās, pielāgoties jaunajai videi, atrast pareizo ceļu, atrast draugus, atrast mieru, atrast kaut ko. Tomēr vieglāk ir nedomāt un patērēt visu internetu, seriālus, podkāstus, albumus, mācīties, apmierināt sevi, fantazēt par nākotni, gaidīt ciemiņus. Bet tikai ne domāt par tagadni un realitāti, kurā man ir problēmas ar bankām, naudu, kredītu, pastu, sūtījumiem, parolēm un attālumu. Escapism to the maxxx